Bibliotēka datorā (8)

Jāzeps Vītols kā eksperimenta trusītis

Pērn "Letonicu" papildinājis pilotprojekts par izcilo latviešu komponistu Jāzepu Vītolu (1863–1948), kas tiek turpināts arī šogad. Digitalizētā formātā ir pieejami J. Vītola skaņdarbi, raksti, fotogrāfijas, vēstules, skaņu ieraksti un kino dokumenti par viņa dzīvi. Kāpēc tieši Vītols ir izvēlēts par pirmo šāda veida "digitālo celmlauzi"? Pirmkārt, "vainojama" viņa kultūrvēsturiskā nozīme (Latvijas Nacionālās operas dibinātājs, muzikālās klasikas paraugvērtību autors, sabiedrisks darbinieks utt.), otrkārt, materiālu daudzveidība, kas ļauj pārbaudīt digitalizācijas priekšrocības, jo komponista mantojums saglabājies dažādos formātos: tekstos, vēstulēs, nošu materiālos, attēlos, audioierakstos, videomateriālos, pat nošu izdevumus ilustrējuši slaveni latviešu mākslinieki. Šā projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā vienuviet digitālā veidā apkopots J. Vītola veikums, turklāt nav būtiski, kur fiziski atrodas, piemēram, viņa nošu partitūras – Latvijā vai kādā ārzemju muzejā. Tieši to kā digitalizācijas plusu uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Proti, šis formāts robežas nepazīst.

Cik liela bijusi mūsu virtuālā interese par J. Vītolu? Kopš pērnā augusta viņam "pieslēgušies" gandrīz 17 tūkstoši lietotāju. Vairāk nekā vienā Kuldīgā iedzīvotāju, komentē A. Vilks.

Ak, cik muļķīgs jautājums!

Jā, jā, atļāvos pajautāt, kāpēc vajadzīga digitalizācija! "Digitalizācijai ir vairāki iemesli. Viens no tiem: informāciju "pārceļot" elektroniskā formā, tai iespējams piekļūt no attāluma ne tikai Latvijā, bet arī jebkurā vietā pasaulē. Otrs iemesls: var saglabāt oriģinālo, autentisko dokumentu. Īpaši tas attiecas uz laikrakstiem, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī un faktiski iet bojā. Trešais: vienā jaunā avotā iespējams apvienot daudzās vietās esošu informāciju, ļaujot cilvēkam pašam veikt informācijas atlasi. Digitālajā bibliotēkā pats būtiskākais būs nevis pati krātuve, bet meklēšana – kā varēs sameklēt informāciju elektroniskajos resursos," norāda A. Vilks. Pagaidām tieši meklēšana ir šā projekta nepilnība, bet šā gada plānos ietilpst izstrādāt pēc iespējas veiksmīgāku informācijas meklēšanas modeli. Nacionālajā bibliotēkā nolēmuši – labāk mazāk digitalizētu "objektu", toties veiksmīgāka un izvērstāka meklēšanas sistēma.

Lai tiktu veidota "Letonica", pērn Ministru kabinets piešķīra pusotra miljona latu, kas izlietojami divos gados. Tomēr bibliotēkas direktors saka – pilnīgi visus bibliotēkas krājumus digitalizēt nav paredzēts lielo izmaksu dēļ. Tāpēc Latvijā vadās pēc trim kritērijiem:

šādā veidā saglabā materiālu, kas iet bojā, piemēram, fotogrāfijas, laikrakstus, saglabā materiālu, kam piemīt izcila vērtība un nozīme kultūrvēsturiskā, nacionālā, starptautiskā mērogā, saglabā materiālu, pēc kura ir liels pieprasījums.

Ja visiem (vairāk vai mazāk) ir skaidrs, kāpēc jāsaglabā fotogrāfija un kā izpaužas tās bojāšanās, tad tagad iedomāsimies citu ainu: līdz 1850. gadam iespieddarbiem tika izmantots no lina lupatu maisa gatavots papīrs, kas ļoti ātri dzeltē, kļūst trausls un sabirst. Un nu mēģināsim savu fantāziju iedarbināt vēl vairāk: divas trešdaļas no 26 miljoniem grāmatu, kas glabājas bibliotēkās, arhīvos un muzejos, lēnām iet bojā. Ja tās nerestaurēs, neiekonservēs, kādudien šā rakstītā vārda vairs nebūs. Iespējams, restauratori un Papīra konservācijas centrs spēs saglābt daļu, bet ne visu. Tāpēc vēl kāds digitalizācijas pluss: saglabāt to, kā kādreiz nebūs.

Jau tagad ir digitalizēti 90 nosaukumu Latvijas laikrakstu (turklāt pilni teksti – no vāka līdz vākam!), stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas informatīvo sistēmu projektētāja Inga Grīnfelde. Digitalizēto avīžu kopējais apjoms vien sasniedz gandrīz 200 000 lappušu. Ja digitālā veidā būtu pieejams, piemēram, arī laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pilns teksts, tas atvieglotu darbu un mācības daudziem juristiem un studentiem. Viņi varētu izmantot šo materiālu, neizejot no ofisa vai dzīvokļa. "Jāsaprot, ka grāmatu, kura vajadzīga vienam cilvēkam, nedigitalizēs," piebilst A. Vilks. Viņš arī pamato, kāpēc digitālā formātā atrodamas šķietami izklaides industrijai piederīgās pastkartes: "Pastkartes ir ļoti nozīmīgs materiāls tāpēc, ka dažkārt tās bija vienīgais veids, kā fiksēts attēls daudzām kultūrvēsturiskām vietām. Bijuši gadījumi, ka attēls vai portrets ir pieejams tikai tāpēc, ka ir atrodams pastkartēs." Kopumā pašlaik digitalizēts apmēram 300 tūkstošu datņu.

Šogad darba netrūks

Šogad turpināsies Latvijas laikrakstu digitalizācija, kā arī digitalizētā materiāla sakārtošana un tādas sistēmas izstrāde, lai to var atrast internetā caur jebkādu meklēšanas sistēmu. 2007. gadā arī tiks "uzlaboti" tie materiāli, kuri agrāk "apstrādāti" ar dažādām programmām un ne vienmēr?– kvalitatīvi. Šogad taps jauns projekts ar nosacītu nosaukumu "Zudušās vērtības". Proti, no bibliotēkas fondiem (nākotnē – arī izmantojot citus materiālus) radīt digitālu portālu par Latvijas zudušajām kultūras un dabas vērtībām, piemēram, Staburagu. "Daudzos gadījumos nav jēgas internetā publicēt kādu vēsturisku materiālu, ja tam nav pievienotas piezīmes vai paskaidrojumi par personām, faktiem, kas varbūt šodienas cilvēkam nav zināmi un saprotami. Tātad šogad mums jāpaveic tas, ko saucam par kontekstualizāciju jeb materiāla ielikšanu kontekstā. Tāpēc esam izsludinājuši konkursu un gaidām pieteikumus no informācijas tehnoloģiju kompānijām, kas sagādātu digitalizēto objektu vadīšanas vai pārvaldīšanas sistēmu. Tā būtu krātuve, kurā atrastos visi digitalizētie resursi. Un no šīs krātuves cilvēks ar vienlaicīgu meklēšanu varēs tikt pie jebkura no šiem materiāliem, vai tas būtu laikraksts vai pastkartes, arī tad, ja viņš nezinās, kur īsti tas atrodas. Lai šī programmatūra būtu, lai digitālā bibliotēka varētu pastāvēt un lai tā būtu integrējama ar citiem līdzīgiem projektiem, arī ar Eiropas digitālo bibliotēku, pagājušā gadā tika izstrādāta "Digitalizētāja rokasgrāmata"," informē A. Vilks.

Digitalizācija Eiropas mērogā

Viņš arī norāda, ka Latvijas iekļaušanās Eiropas digitālajā bibliotēkā nozīmē ļoti daudzu tehnoloģisko prasību ievērošanu, lai šī bibliotēka tiešām būtu kā vienots informācijas lauks. Turklāt no 1. janvāra Latvija ir kļuvusi par Eiropas nacionālo bibliotēku kopējā portāla "Eiropas bibliotēka" dalībnieci.

Ko nozīmē Eiropas digitālā bibliotēka? Nu, kāds puertorikānis paskatīsies bildītes par Latviju, bet nenieka nesapratīs no viņam svešās valodas klāt pievienotajos paskaidrojumos! RB skepsi par Latvijai nozīmīgo kultūrvēsturisko vērtību līdzīgu izpratni ārpus mūsu valsts robežām atspēko Nacionālās bibliotēkas direktors: "Mēs nenovērtējam to, ka esam atbildīgi, lai svarīgākā informācija par Latviju un no Latvijas būtu pieejama. Piemēram, valodniecībā – baltu valodas pētniecība notiek visā pasaulē. Tāpēc arī latviešu valoda ir ārkārtīgi nozīmīgs pētīšanas avots. Latviešu valodas resursi internetā ir būtiski arī vēstniekiem, kuri rotē pa visu pasauli un ir iemācījušies latviešu valodu. Viņi aizbrauc no Latvijas un noteikti interesējas, kas notiek Latvijā. Ir latvieši, kuri dzīvo Īrijā!" Viņu papildina I. Grīnfelde: "Bija gadījums, kad ārzemnieks mūsu digitālajā bibliotēkā atrada sludinājumu par savu senču īpašumu. Viņš lasīja "Ventspils Avīzi" un ieraudzīja sludinājumu, ka vecvectēvam piederēja Latvijā veikaliņš. Pēc tam šis kungs atbrauca uz Latviju."

Bet, jā, par Latvijas nozīmi Eiropas kontekstā... Eiropas bibliotēku portālā "theeuropeanlibrary.org" Latvija tiek asociēta ar plakātu kolekciju. Par mums var uzzināt arī no 16.–18. gadsimta kartēm, izlasāmas dažādas publikācijas. Tas nozīmē – mēs esam! Savukārt mēs, esot Eiropas bibliotēku portālā, varam piekļūt Eiropas pilsētu lielo un slaveno bibliotēku noslēpumiem.

"Eiropas digitālajai bibliotēkai jāveidojas par daudzvalodu informatīvo resursu. Savukārt Eiropas bibliotēku portāla uzdevums šobrīd ir daudzvalodu režīmā piedāvāt piekļuvi katalogu informācijai, visu Eiropas nacionālo bibliotēku digitālajiem krājumiem. Tas nav vienkārši, jo meklēšanas parametriem jābūt visās valodās. Piemēram, ja mūs interesē kaut kas Portugāles Nacionālajā bibliotēkā, tad vajag, lai varam vismaz atslēgas vārdus ievadīt latviski, bet Portugāles bibliotēkā būs attiecīgs tulkojuma režīms," uz šā brīža problēmu norāda A. Vilks.

Autortiesības, autortiesības...

Pagaidām neatrisināts ir arī autortiesību jautājums. Pie tā atrisināšanas varētu ķerties tikai nākamgad. Jautāju Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram, kā un kad es savā datorā (jo ļoti jau negribu mērot ceļu uz bibliotēku) varēšu piekļūt kādai grāmatai par žurnālistikas teoriju. Saņēmu atbildi, ka, visticamāk, man būs iespēja palūkoties katalogā, vai tāda grāmata ir, pasūtināt to un tad tomēr doties uz bibliotēku. Tāpēc ka autortiesības šobrīd ir ļoti ierobežojošs faktors. "Autortiesību praksi varētu risināt ar elektronisko norēķinu sistēmu. Ja cilvēkam vajag kādu materiālu un ir iespēja samaksāt autortiesību aģentūrai, tad mēs nodrošināsim elektronisko norēķinu sistēmu. Tad lasītājs varēs pilno tekstu apskatīties internetā. Šis modelis ir ieplānots ne agrāk kā nākamgad," precizē I. Grīnfelde.

***

"Digitālā bibliotēka www.lnb.lv/digitala_biblioteka"

Mīnusi

Pašlaik nav iespējams meklēt jebkuru dokumentu pēc ikviena vārda. Šādu teksta atpazīšanas programmu plānots ieviest šogad;

pagaidām digitalizēti tikai septiņi skaņu ieraksti, kuru atskaņošanai vajadzīga īpaša programma (pieejama par brīvu);

nevar meklēt kopējā sistēmā, bet gan tikai atsevišķās tās sadaļās, piemēram, "Plakāts Latvijā", "Fonogrāfa valces";

autortiesību problēmu dēļ pilnā apjomā nav pieejami grāmatu teksti;

lai saņemtu lielizmēra attēlu (piemēram, plakātu), jānosūta pieprasījums.

Plusi

Neizejot no mājām Latvijā vai ārzemēs, internetā iespējams piekļūt Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondiem;

digitalizācija dod iespēju labāk saglabāt oriģinālu, kā arī aplūkot to labā kvalitātē un tuvplānā;

ja tiks izstrādātas ērtas un daudzveidīgas meklēšanas iespējas, tas būs izdevīgi lietotājam;

iespēja izmantot bibliotēkas krājumus bez maksas, turklāt?– ietaupot laiku;

iespēja piekļūt retiem un vērtīgiem materiāliem, kuru oriģinālus nereti lasītājiem "uz rokas" neizsniedz.

Gaidām!

Ja jums ir idejas, ko vēlaties atrast digitālajā bibliotēkā vai kam tur noteikti jātiek iemūžinātam, rakstiet uz e–pastu: lnb@lnb.lv vai antra@rb.lv!