Eiropas Parlaments vakar pieņēmis juridiski nesaistošu rezolūciju, kurā norādīts, ka vismaz 13 ES valstu valdības un īpašie dienesti bijuši informēti, ka ASV Centrālā izmeklēšanas pārvalde izmanto šo valstu teritorijas, lai pārvadātu cilvēkus, kurus tur aizdomās par saistību ar teroristu grupējumiem, bet kuriem nekādas apsūdzības nav izvirzītas. Tomēr par CIP slepenajiem cietumiem, kas bijuši ierīkoti ES valstīs, dokumentā nekas nav teikts.
Eiropa nosoda CIP aktivitātes (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieņemtā rezolūcija ir gadu ilgušās izmeklēšanas un ievērojama kompromisa rezultāts. Piemēram, no sākotnējā teksta izņemts ieteikums visu 27 ES dalībvalstu valdībām uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu un sodīt tos, kas vainojami likuma pārkāpšanā, atsaucoties uz cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Amnesty International iebildēm vēsta Reuters. Tomēr pat šajā redakcijā dokumentu kā pārāk asu un antiamerikānisku vērtējuši Eiropas Parlamenta konservatīvie deputāti, kuru vairākums pārstāv Eiropas Tautas partiju. To savukārt atbalstījuši sociālisti, liberāļi, zaļie un kreiso frakciju pārstāvji. Galu galā rezolūciju atbalstīja 382, pret to balsoja 256, bet atturējās 74 deputāti
Pamatojoties uz veikto izmeklēšanu, secināts, ka kopš 2001. gada 11. septembra CIP nofraktētas lidmašīnas veikušas 1245 lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā. Cik gadījumos pārvadātas par terorismu aizdomās turētas personas, protams, nav izdevies noskaidrot.
Pieņemtajā rezolūcijā nosodīti slepenie CIP lidojumi kā nelegālu ASV izmantotu instrumentu cīņa pret terorismu. Eiropas parlaments arī nosodījis, ka šo praksi akceptējuši un slēpuši konkrētu Eiropas valstu slepenie dienesti un valdības institūcijas. Īpašai kritikai pakļauta Austrija, Itālija, Lielbritānija, Polija un Portugāli, kas nav izrādījušas vēlēšanos sadarboties, lai noskaidrotu CIP iespējamās nelegālās darbības. Tomēr jāatgādina, ka Itālijā jau uzsākts process par islāma garīdznieka Abū Omara nolaupīšanu Milānā 2003. gada februārī. Jāatgādina, ka vēlāk Abū Omars tika nogādāts Ēģiptē, kur ieslodzījumā spīdzināts. Viņš tika atbrīvots tikai šīs nedēļas sākumā un tagad sola sūdzēt tiesā bijušo Itālijas premjeru Silvio Berluskoni, pieprasot 10 miljonus eiro lielu kompensāciju. Pagaidām Itālijas varas iestāžu rīcībā nav informācijas, ka S. Berluskoni zinājis par CIP operāciju, taču šajā noziegumā jau apsūdzēti 26 ASV aģenti un seši Itālijas pilsoņi, tajā skaitā bijušie militārā izlūkdienesta SISMI augsta ranga darbinieki. Izmeklēšana uzsākta arī Spānijā (tiek pārbaudīts, vai CIP nofraktēto lidmašīnu bāze bijusi Maljorkā), Vācijā (izvirzītas apsūdzības 13 CIP aģentiem par šīs valsts pilsoņa Haleda al Masrī nolaupīšanu Maķedonijā) un Portugālē.