Profesors Juris Grants - iestūma un teica: slēpo! (4)

Var ņemt uz mežu

Savu karjeru Juris Grants sācis kā slēpošanas un biatlona treneris, vairākus gadus bijis Latvijas Slēpošanas federācijas prezidents. Un tikko klajā nākusī grāmata ir viņa vairāku gadu teorētiskās un praktiskās pieredzes rezultāts. Tā papildināta ar vizuālo informāciju – zīmējumu un video formāta veidā: grāmata izdota kopā ar CD. "Šis jaunizveidotais interaktīvais materiāls tagad arī sporta stundu mācību procesā ļaus izmantot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to veicinot skolēnus mācīties patstāvīgi, pildīt vingrinājumus, pārdomāt apgūto, veikt pašvērtējumu, kā arī iegūtās zināšanas lietot praksē," stāsta grāmatas autors. Viņš atklāj, ka grāmatā apkopotas gan pašmāju, gan padomju skolas, gan skandināvu teorētiskās un praktiskās atziņas slēpošanas tehnikā, kas pamatojas uz jaunākajām izglītības pamatnostādnēm. "Bez metodiskā materiāla grāmatā iekļauts arī vēsturisks apskats par slēpošanas pirmsākumiem, par šā sporta veida attīstību pasaulē un Latvijā, intervijas ar pazīstamiem slēpotājiem, kā arī fotogrāfijas no lieliem slēpošanas pasākumiem."

Vai slēpot var iemācīties, lasot grāmatu? Juris Grants atbild apstiprinoši: "Ar distanču slēpēm var. Lasot, pētot un skatoties video. Atšķirībā no kalnu slēpošanas, kur bez instruktora neiztikt. Protams, mēs varam šo grāmatu arī ņemt līdzi uz mežu..." viņš smaidot piebilst.

Ko vēl Madonā darīt?

Mīlestība uz slēpošanu Jurim Grantam nāk līdzi no bērnības, kad piecu sešu gadu vecumā Madonas sniegotajos mežos vecāki viņu nolika uz pavisam vienkāršām koka slēpītēm. Iestūma un teica: slēpo! "Bet pirmais nopietnais šā ziemas sporta veida skolotājs bija Ziņģītis, sporta skolotājs un biatlona treneris Madonas skolā. Viņš tur strādā vēl joprojām," stāsta nu jau pieredzējušais sportists. Skolas laikā tas bija populārākais sporta veids, kas izkonkurēja mūzikas un mākslas skolu. "Ko vēl Madonā var darīt?" viņš smaida un atceras, ka jau agri saprata, ka grib būt slēpošanas un biatlona treneris. "Pabeidzis augstskolu, arī atgriezos Madonas sporta skolā, kur par slēpošanas un biatlona treneri nostrādāju vairākus gadus. Un tikai vēlāk nokļuvu Sporta pedagoģijas akadēmijā."

Šodien Juris Grants ir pedagoģijas doktors, sporta pedagoģijas profesors. Ar topošajiem sporta pedagogiem viņš strādā arī Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā un Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā. Viņš regulāri lasa lekcijas arī Stokholmas Sporta universitātē, kur kopā ar zviedru kolēģiem darbojas arī aktīvā tūrisma jomā.

"Savulaik iznāca studēt arī Maskavā – varu salīdzināt padomju skolu ar pašmāju, ar skandināvu. Ir lielas atšķirības," apgalvo profesors. Piemēram, ja students izdara ko nepareizi, mūsu sporta pedagoģijā vārds kļūda ir pašsaprotams, bet, piemēram, skandināvu pedagoģijā izvairās runāt par kļūdām. "Ja mēs sakām: tev ir kļūda elkoņa locītavā, tad viņi saka: tev roku vajadzētu vairāk vēzēt uz priekšu, tad vēziens būs daudz labāks... Un šādi piemēri ir vairāki. Skandināvu pieeja ir vairāk motivējoša, tāpēc to mēģinām ieviest arī pie mums," stāsta Juris Grants.

Jāsaka paldies ģimenei

"Ja viens ir atkarīgs no cigaretēm vai alkohola, tad es esmu atkarīgs no kustībām. Nu jā, slēpošana arī droši vien ir atkarība, tikai veselību veicinoša," smaida grāmatas autors. Sezonā vismaz reizi viņš ar slēpēm laižas arī no kalna – vai kopā ar kolēģiem, vai ar ģimeni. Jurim Grantam ir divi dēli – abi jau pieauguši, un abi lieli slēpošanas entuziasti. "Visi kopā daudz brīvā laika uz slēpēm esam pavadījuši..."

Taujāts, ko viņi dara, kad nav sniega, slēpošanas treneris atbild: "Vasarā braucam ar velosipēdiem. Ar ūdensslēpēm gan ne."

Vēl Juris Grants labprāt lasa daiļliteratūru, dažkārt pat četras grāmatas vienlaikus. Tikai šai nodarbei nereti pietrūkst laika. "Man patīk arī fotografēt, un videokamera vienmēr ir līdzi. Protams, tas ir entuziasma līmenī. Patīk pašķirstīt ārzemju foto žurnālus, sekot jaunumiem fotogrāfiju pasaulē, apmeklēt foto izstādes."

Juris Grants atklāj, ka vēl viņa hobijs ir kolekcionēt senās pastkartes. "Ļoti daudz sanāk braukāt uz starptautiskām konferencēm, tur antikvariātos meklēju senās atklātnes, kur parādās aktīvs dzīvesveids. Interesanti..." Bet kurā brīdī ir gandarījums? "Te jāsaka manai ģimenei paldies. Tas rada stabilitāti. Ja nebūtu ģimenes atbalsta, nebūtu arī prieka strādāt," viņš saka un atklāj: jau šodien padomā ir nākamā grāmata. Šoreiz – par slēpošanas tūrismu. "Kolēģi Zviedrijā mani jau gaida – tur slēpošanas tūrisms ir populārs. Kopā ar zviedru studentiem dosimies uz Polāro loku, slēpes kājās, līdzi mugursomas. Apgūsim praktiskās iemaņas – kā pārnakšņot sniegā, kā uzcelt telti sniegā, kā izgrebt sniega būdu... Un pēc tam ceru izveidot grāmatu."

***

Juris Grants

- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesors, pedagoģijas doktors

- Grāmatas Mācīsimies slēpot! autors

- Dzimis 1962. gada 6. jūlijā Madonā

- Studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (sporta skolotājs, slēpošanas treneris); aspirantūrā Krievijas Pedagoģijas zinātņu akadēmijā (1986–1989); Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (Dr. paed., 1992) u.c., kā arī studējis un stažējies Stokholmas Sporta universitātē (1994) un Kolumbijas universitātē ASV (1998–1999)

- Latvijas Slēpošanas federācijas prezidents (2002–2005)

- Vairāk nekā 80 publikāciju un vairāku videofilmu autors

- Starptautiskās sporta zinātnes organizācijas European College of Sport Science (ECSS) biedrs

- Vieslektors Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības augstskolā un Stokholmas Sporta universitātē

- Precējies. Divi dēli – Pauls (23) beidzis auksaimniecības akadēmijas ainavu arhitektūras fakultāti, un Jurģis (22) ir Sporta akadēmijas students.

Abi ir slēpošanas entuziasti