Tas ir atrodams debijas albumā "Viss mainījies". PUFF centās noskaidrot: Kas tad viņu dzīvē ir mainījies? Šoreiz par nopietniem tematiem!

Kaspars Zlidnis Vecums: 23 Horoskops: Jaunava Hobiji: dejot un dziedāt Sevī patīk: realitātes izjūta Nevaru ciest: cilvēkus, kuri nedomā, bet runā

Kaspars izsakās Par Didzi: Viņam vajadzētu būt atbildīgākam. Tomēr pēdējā laikā Didzis kļūst nopietnāks – spēj pieņemt svarīgus lēmumus, nevajag vairs teikt priekšā – kā ir jādara. Par Andžeju: Andžejs ir sapņotājs. Viņam realitātes izjūtu ir pat nedaudz mazāk nekā Didzim – vairāk pa gaisu.

Didzis Bardovskis Vecums: 20 Horoskops: Strēlnieks Hobiji: slidot, spēlēt mūziku Nevaru ciest: narkotikas Sevī patīk: veselīga attieksme pret dzīvi, cilvēkiem un lietām

Didzis izsakās Par Kasparu: Kaspars ir nenormāli kruts un pozitīvs džeks. Ļoti labs cilvēks! Par Andžeju: Andžejs ir mans labākais draugs. Tas visu izsaka!

Andžejs Grauds Iesauka: Mīļumiņš (tā mājās sauc) Vecums: 22 Horoskops: Zivs Hobiji: sports, gudras literatūras lasīšana, radio Nevaru ciest: ja viss nenotiek, kā ieplānots Sevī patīk: neatlaidība

Andžejs izsakās Par Kasparu: Lojāls, ekspresīvs, ļoti veikls, ātrs, spēcīgs, optimists... Dažreiz neiecietīgs pret cilvēkiem, kuri viņu izved no pacietības. Bet Latvijā tas ir pieņemami! Par Didzi: Ja redzi Didža bildi, tad paskaidrojumi nemaz nav vajadzīgi! Didzis savos gados spēj būt arī ļoti nopietns. Viņš ir gudrs un ekstraverts.

Pastāsti par jauno albumu.

Kaspars: Ir grūti runāt par albumu, jo viss jau albumā ir pateikts. Iegādājieties, noklausieties – un zināsiet, par ko tas ir! Albumu ierakstījām ļoti ilgi – un nevis tāpēc, ka esam slinki vai nevaram saņemties un aiziet uz studiju! Bieži vien nevarējām to izdarīt! Man šobrīd ir ceturtais kurss (Rīgas Stradiņa Universitātē mācās sabiedriskās attiecības), vēl es strādāju. Tāpat arī Didzis! Tāpēc daudzas dziesmas ir jau tapušas stipri pirms albuma iznākšanas. Mīļākā dziesma no jaunā albuma.

Andžejs: Visvairāk patīk angļu dziesmas, kā arī radiohits Viss mainījies! Kaspars: Man arī Viss mainījies! un Solījums, jo tās ir nopietnas dziesmas. Didzis: Viss mainījies!, Var jau būt un Solījums. Šīs ir vismazāk adrelētas dziesmas. Protams, arī pārējām nav ne vainas!

Vai esat saņēmuši kādu spilgtu vēstuli no faniem?

D.: Katru dienu saņemam vēstules. Tomēr visvairāk patīk tās, kuras raksta pieaugušas sievietes un vīrieši. Reiz saņēmām vēstuli no meitenes, kura gaidīja bērnu. Un viņa rakstīja: kad klausoties mūsu mūziku, mazais vēderā spārdoties. Viņai bērniņš dzims janvārī, un mūsu albums arī iznāks tajā laikā. Tas mani ļoti saviļņoja! Andžejs: To sievieti mēs ar savu bērnu varētu apsveikt viņas bērna dzimšanas dienā. Kaspars: Ir prieks saņemt nobriedušu cilvēku domas – cilvēku, kuri zina, ko saka. Viņi raksta savas izjūtas, nevis atstāsta citu cilvēku teikto. Mums pat vīrieši raksta. Džekam jābūt ar iekšām, lai uzrakstītu un pateiktu citiem puišiem: Jūsu mūzika ir ļoti laba, – jo parasti puiši savas emocijas slēpj.

Tomēr stulbu vēstuļu ir vairāk.

A.: Vismuļķīgākā vēstule, ko saņēmu, bija, lai nosaucu visas dziesmas ar konkrētiem nosaukumiem, kādas būšot albumā. Protams, toreiz atbildēju, ka pats vēl nezinu. Faniem un visiem pārējiem mūzikas atbalstītājiem būtu jāsaprot, ka ik dienu saņemam desmitiem vai pat simtiem vēstuļu, tāpēc lai neapvainojas, ka visiem neatbildam. K.: Par tādām lietām: kad koncerts būs, kur un cikos sāksies, – var uzzināt mūsu mājaslapā (www.gainfast.lv). Atvieglojiet sev un mums dzīvi! Savukārt, ja kāds grib pajautāt par mūsu emocijām, tad uz priekšu! Laikam cilvēki vēlas personiskāku kontaktu un jautā vienkārši uz dullo. Ir tāda viena ļoti laba frāze: Nerunā, ja tev nav ko teikt!

Kas ir mainījies kopš Gain Fast laikiem?

K.: Pirms Gain Fast biju stipri naivāks, daudz vairāk uzticējos cilvēkiem. Šķita, ka man jābūt tam, kurš skrien pakaļ un lūdzas. Tagad ir pavisam cita situācija. Esmu kļuvis skarbāks. Nē, neesmu kļuvis skarbais džeks! Vienkārši esmu atturīgāks, zinu, ko varu pieprasīt. Situācija ir mainījusies – kādreiz man no kāda kaut ko vajadzēja, bet tagad kādam vajag no manis. Dzīves skola ir nākusi klāt – divu gadu laikā ir ļoti daudz pieredzēts. Tagad ir vienalga, ko par mani domā. Ja agrāk šķita, ka jābūt pozitīvam, jautram, tad tagad saprotu, ka cilvēki bieži vien to izmanto. A.: Pirms Gain Fast izskatījos pavisam citādi! (Smejas.) K.: Viņam bija gari mati! A.: Dzīve ir krasi mainījusies, jo pirms tam dzīvoju Jelgavā. Un nebija nekādu iemeslu pārvākties – Jelgavā dzīvoju ļoti lētā dzīvoklī, visi radi un draugi uz vietas. Gain Fast bija tas, kas mani pavedināja braukt uz Rīgu. Mainoties dzīvesvietai, mainījās arī visa pārējā dzīve – jauni draugi... Ir mainījusies muzikālā uztvere, jo satiku ļoti profesionālus mūziķus – Didzi, Oskaru. D.: Man arī mainījās dzīvesvieta. Iepriekš dzīvoju Pļaviņās, kas ir Aizkraukles rajonā, un tad bija piedāvājums spēlēt grupā! Toreiz Gain Fast nekur nebija pazīstams. Atnācu mācīties uz Rīgu, un tā viss sākās. Kopš tā brīža, kā aizgāju no Pļaviņām, uzreiz zaudēju kontaktu ar tiem cilvēkiem. K.: Ar gotiem! D.: Jā, biju pavisam citāds cilvēks. Kad sāku spēlēt grupā, man bija tikai 16 gadu. Grupas biedri, kuri bija vecāki un prātīgāki – Kaspars, Gatis, parādīja man ceļu – kā vajag dzīvot! Šajā laikā esmu ieguvis ļoti daudz draugu un arī dažus ienaidniekus.

Vai esi izjutis zvaigžņu slimību?

K.: Nekad neesmu slimojis ar zvaigžņu slimību! Neieredzu tos, kuri ar to slimo, jo tā ir pilnīgi nevajadzīga uzpūtība un tīksmināšanās pašam par sevi. Tas nav manā garā! Tieši otrādi – vienmēr esmu bijis paškritisks! Citreiz cilvēki jauc pašpārliecinātību ar iedomību. Es eju paceltu galvu, jo esmu daudz izdarījis! A.: Latvija ir ļoti maza, un šeit par zvaigžņu slimību vispār nevajadzētu būt nekādas runas. Latvijā populārs var kļūt ļoti nelielā laika posmā. Pateicoties, piemēram, Talantu fabrikai, cilvēki, kuri varbūt pat nemācēja dziedāt, regulāri parādoties televīzijā, kļuva pazīstami. Turklāt šī slimība piemita 70 procentiem fabrikantu! Mums šī slimība ir gājusi secen, jo cits citu piezemējam. K.: Daudzi cilvēki mēdz iet pa ielu un pēc tam atraksta: Es tev redzēju uz ielas! Ja kāds paiet garām un es viņu nepamanu, tad cilvēks uzreiz padoma: O, šis gan ir iedomīgs! Vajag būt atsaucīgākiem vienam pret otru: nāc apsveicinies – un tad tu redzēsi, vai tiešām esmu iedomīgs? A.: Ja cilvēki tevi redz televīzijā, žurnālos, tad viņi domā, ka tu noteikti esi iedomīgs. Mūsu uzdevums nav pārliecināt par pretējo, bet viņiem arīdzan nav tiesību domāt, ka mēs tādi esam. K.: Iedomība ir nevis to cilvēku, kurus uzskata par iedomīgiem, problēma, bet to cilvēku, kuri tādi ir. D.: Pilnībā piekrītu saviem gudrajiem grupas biedriem!

Ko domā par meitenēm, kuras kaujas?

K.: Tas ir tikpat stulbi, cik stulbi ir tas, ka kaujas džeki. Pat vēl stulbāk! (Smejas.) Parasti meitenes šķiet gudrākas nekā veči. Viņas visus konfliktus mēģina atrisināt mierīgākā ceļā, bet vīrietim uzreiz gribas pierādīt savu spēku, varu. Un viņš sāk vicināt dūres. D.: Kā teica viens supermeistars: Tas nav ne labi, ne slikti, tas ir tā, kā tas ir! Ja tas nāk uz āru, tad tu nevari pateikt sev: Nē! Tas ir tāpat: ja tu gribi kaut ko nospēlēt, tad tu spēlē, ja tu gribi kauties, tad kaujies. Un vienalga, vai tu esi meitene, puika vai suns. A.: Atceros, kad mācījos skolā, bija divas skaistas meitenes, kuras patika visiem džekiem. Un beigu beigās nonāca tiktāl, ka viņas nevarēja sadalīt vienu puisi. Tas nebiju es! Biju par mazu! Beigās viņas sakāvās visas skolas priekšā un viena otru tik ļoti pazemoja, ka no tā brīža pilnībā zaudēja savu reputāciju. Vēl šodien atceros, kā viņas viena otrai plēsa garos, blondos matus.

Kādas ir attiecības ar alkoholu?

D.: Pirmo reizi pamēģināju septītajā klasē, tad principā visi to dara. (Atskan Kaspara izrunātais: Fui!) Vienreiz vecāku nebija mājās, un ar draugiem piedzērāmies. Pirmajai reizei bijām paņēmuši pārāk nopietnu alkoholu, un sapratu: Nē, tas nav man! Pēc tam divus gadus vispār neko nedzēru. Un no jauna viss atsākās ar Gain Fast! Mani lielie grupas biedri parādīja ceļu. Alkoholu neuzskatu par kaut ko sliktu, ja nu vienīgi tu nesēdi mājās viens pats pie galda un nedzer. Vispār alkoholu lietoju ļoti maz! Mamma ir ļoti priecīga un saka: Lai nu kāds tu esi, vismaz tu nedzer! A.: Attiecības ar alkoholu ir normālas – neesmu atkarīgs un neesmu arī neatkarīgs. Šad tad lietoju, bet ne pārmērīgi. Pēdējā gadā, kopš sākām ar Didzi īrēt dzīvokli, paņemam pa mēriņam, lai varētu izrunāties par dzīvi. Un kopš tā brīža ir iesācies tāds kā neliels maratons. Šis temats man ir ļoti grūts! Ir daži dzērieni, kas ļoti garšo. Bet ar alkoholu nevajag aizrauties, jo tas jebkuru spēcīgu vīru un skaistu sievieti var novest līdz dzīves sabrukumam. K.: Par šo tematu neko gari un plaši nevaru stāstīt, tie maratonisti jau visu izstāstīja. Nekautrējos svētkos kopā ar ģimeni iedzert glāzi alkohola. Ja gribu – iedzeru, ja negribu – nedzeru. Īstenībā alkohols man negaršo, tāpēc daudz nemaz nevaru iedzert. (Puiši atbildot ievērtē jaunāko PUFF, kur plakātā ir Bils Kaulics. Saskata viņa līdzība ar Andžeju.)

Vai Jauno gadu esat uzsākuši ar kādu apņemšanos?

K.: Darīt visu tāpat kā līdz šim. Neko negribu mainīt! Ja nu vienīgi skaidrāk noteikt savas prioritātes. D.: Apsolu sev ne tikai solīt, bet arī darīt. A.: Neuzņemos kaut ko apsolīt Jaunajā gadā, jo vairākas reizes esmu sev apsolījis dažādas lietas, ko, sākoties jaunam gadam, nedarīšu. Taču zinu, ja es tās šobrīd neapstādinu – tieši tagad, tad tas nenotiks arī Jaunajā gadā.