Sāciet mācīties spāniski!

Lai arī šoreiz ceļojums ir uz Spāniju, jau sākumā saprotu, ka ar spāniskumu te ir maz sakara. Vidusjūras piekrastē lutinātā Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta, un kataloniešu gars te ir sīvi turējies pretim tradicionāli karstajam spāņu temperamentam.

Sākot jau ar Gaudi arhitektūras vaibstiem, Barselona ir ar savu raksturu un savu īpašo šarmu.

Barselonas dvēsele dzīvo slavenā arhitekta Antonio Gaudi fantastiskajās celtnēs. Ja, pabijuši tur, tomēr neesat tās redzējuši, var uzskatīt, ka tā īsti nemaz Barselonā neesat bijuši. Tas ir sava veida brīnums, ko redzot, liekas, ka dzīve pēkšņi iegriežas pavisam citā asī, tverot sajūtas par to, cik liela tomēr ir cilvēka varenība. Tik sirreālistiski šķiet fakti, ka ģeniālo arhitektu, lai arī cienījamā vecumā, kādā pastaigā uz ielas nobrauca tramvajs un cilvēki vēl ilgāku laiku pēc tam neatpazina, ka cietušais ir slavenais Gaudi.

Vieglums sejās

Tomēr, ne tikai domājot par Gaudi, gribas teikt, ka Barselona izraisa skaistas izjūtas. Pilsētai ir sava brīva, mākslinieciska un radoši izklaidējoša gaisotne. Un to rada apkārtesošie cilvēki. Barselonas spāņi ir daudz ieturētāki un mierīgāki nekā, piemēram, viņu kaimiņi itālieši. Ja pirms tam biju iedomājusies spāņus līdzīgus itāliešiem, tad pārliecinājos, ka vismaz katalonieši noteikti tādi nav. Sākotnējā barseloniešu noslēgtība acumirklī pazūd, tiklīdz sākat ar viņiem draudzīgi parunāt.

Vienu iezīmi līdzīgu itāliešiem tomēr es barseloniešos pamanīju. Tas ir vieglums viņu sejās, kas, vērojot saspringtos cilvēku pūļus Rīgas ielās, uzreiz krīt acīs. Tas, ka gan itāliešus, gan spāņus bieži var redzēt uz ielas vai citās sabiedriskās vietās pat vienatnē pie sevis dziedot, manuprāt, lieliski to ataino. Atceros, kā Venēcijā iegāju vienā mazā veikaliņā, kurā tajā brīdī nebija neviena cilvēka, un pārdevējs, kamēr es tur skatījos, kas izlikts plauktos, mierīgi uzdziedāja. Tāpat arī Barselonā – pilsētā biju ieradusies pavēlāk un, izsalkuma mākta, paķēru veikalā sviestmaizes un mandarīnus un devos pie visu ceļotāju pieminekļa (Kolumba) iepretim jahtām ieturēties sava veida piknikā. Tas izvērtās diezgan aizraujošs, jo blakus strādnieki remontēja tiltu un jau tā pacilājošo Barselonas gaisotni viņi vēl vairāk piesātināja, uzdziedot spāniski. Taču punktu uz i uzlika viens cits barselonietis, kas dziedāt sāka piepildītā metro.

Piesaista ar siltu laiku

Barselonā jārēķinās, ka lielākā daļa vietējo iedzīvotāju prot runāt tikai spāņu un savā kataloņu valodā, kas vēl joprojām ir dzīva. Turklāt tas attiecas arī uz viesnīcām, restorāniem un, kā dzirdēts, arī uz tādām vietām kā autoosta. Tā, piemēram, ēdiena izvēle kafejnīcās var sagādāt diezgan lielas problēmas, jo arī ēdienkarte parasti ir tikai spāniski. Un, kā liecina mana pieredze, ja arī centīsieties ar apkalpojošo personālu sarunāties angliski, uz jautājumiem, kurus viņi nesapratīs, tie atbildēs ar pārliecinošu jā. Ne velti tādās vietās kā McDonald"s un Burger King tūristi stāv lielās rindās, lai varētu apēst kaut ko viņiem pazīstamu.

Jāpiebilst, ka Barselona atrodas jūras piekrastē un tā ir liela priekšrocība gan tūristu, gan iedzīvotāju acīs. Diemžēl man nesanāca līdz smilšainajai piekrastei tikt, un galu galā mans ceļojums šajā pilsētā bija diezgan vēsās janvāra dienās, kas pludmales apmeklēšanai nav tas piemērotākais laiks. Taču mani pārliecināja Hewlett-Packard Barselonas šefa teiktais, ka ar darbinieku piesaistīšanu arī no citām valstīm viņiem problēmu neesot, jo patīkamais klimats esot kā labs papildu bonuss.

Drebinošais metro

Satraucošs piedzīvojums ir arī Barselonas metro. Tikai atšķirībā no citām pilsētām to var izbaudīt, arī esot uz ielas, nevis pašā metro. Atsevišķās vietās tas tā drebina bruģainās ieliņas, ka sametas bail, vai pēkšņi tās nesabruks. Šis faktors ir jāņem vērā, arī izvēloties viesnīcu, citādi nakts būs jāpavada drebinoties, turklāt citreiz tas izraisot, vismaz nakts mieram, pārāk lielu troksni.

Bez Gaudi arhitektūras pērļu apskates, esot Barselonā, noteikti jāaiziet arī uz La Rambla ielu. Tā skaitās galvenā iepirkšanās iela, taču, pat neraugoties uz milzīgo tūristu baru, šeit ar visām muguras smadzenēm ir iespējams izjust vietējo gaisotni – skan mūzika, apkārt priecīgi cilvēki izklaidējas, notiek dažādas atrakcijas. Fantastisks ir arī Pikaso muzejs un Barselonas gotiskā vecpilsētas daļa. Šarmantas ir arī mazajās vecpilsētas ieliņas, kas vijas tādos labirintos, ka grūti neapmaldīties. Turklāt tajās ir izvietoti daudz sīku veikaliņu, kur var atrast visdažnedažādākās lietas. Labas atsauksmes ir par Barselonas muzikālo strūklaku, taču ziemas periodā tā darbojas tikai brīvdienu vakaros, tāpēc man muzikālais gaismas ūdens šovs šoreiz gāja secen.

Uz augšu