Kāpēc konkurējošās firmas kolēģim ir dienesta mašīna, bet man pie klienta jāskrien kājām? Kāpēc viņam darbs apmaksā mobilā telefona sarunas, bet es to daru no savas algas? Tāpēc, ka katra uzņēmuma vadībai ir savs skatījums uz šīm ekstrām vai bonusiem.
Dienesta auto, apmaksātas mobilās sarunas, pat nopirkts telefons — to profesionāļu valodā sauc par nemonetāro atalgojumu jeb papildu motivatoru. Rietumos tā nav nekāda ekstra, bet ikdienas nepieciešamība, lai uzlabotu firmas rādītājus. Latvijā nemonetārais atalgojums parasti ir uzņēmuma augstākajam vadības ešelonam, kas praktiski darba dienu vada birojos. Tai pašā laikā klientu konsultants, kurjers pārvietojas ar sabiedrisko transportu, krāj biļetes, cerot uz transporta izdevumu kompensācijām.
Sasaistīt labākos
Firmas automašīna un mobilais telefons ir ļoti labs veids, kā nelaist projām labākos darbiniekus. Izcilākajiem speciālistiem tiek piedāvāti varianti — algas pielikums vai arī firma nopērk mašīnu, ar nosacījumu, ka cilvēks 3–5 gadus nekur «pa kreisi» nelūkosies. Tā ir garantija, ka vismaz gadu ar šo speciālistu var rēķināties.
CVO «Technologies Recruitment» personāla atlases konsultante Liene Kubliņa norāda, ka Latvijā tieši tāpat kā Rietumos nemonetārais atalgojums tiek dalīts. Augstākā un vidējā ranga darbiniekiem dienesta automašīna un apmaksāts mobilā telefona rēķins PIENĀKAS. Ir pat kompānijas, kuru vadība nezina, cik tērē mobilajās sarunās. Vidējā ešelona vadītājiem mašīna ir kā emocionāls žests no priekšnieka. To, ka «man obligāti pienākas auto», tomēr nav pieņemts prasīt... Jāpiebilst, ka pārdošanas un servisa speciālistiem spēkrats ir kā darba rīks.
Vai ir zināmi uzņēmumi, kuru darbinieki pie klientiem skrien kājām? Liene Kubliņa to nenoliedz un ir izbrīnīta, kā pie šādiem darba devējiem (kas ne tikai nedod mašīnu, bet vēl pieprasa ekspluatēt personisko auto un pašam apmaksāt benzīnu) vispār kāds vēl strādā. Taču viņa neizprot arī tos uzņēmumus, kas apmaksā mobilā telefona rēķinus sekretārēm, kuras praktiski no ofisa neiziet.
Nekādu paliekošu labumu
Aizvadītajā gadā Labklājības ministrija pasūtīja pētījumu «Darba alga un to ietekmējošie faktori». Tajā smalki tika analizēti nemonetārā atalgojuma plusi un mīnusi. Iegūtie dati liecina, ka strādājošie samērā skeptiski novērtē savu ieguvumu — neskatoties uz to, ka darbinieks ir saņēmis nemonetāro atalgojumu, vairākos gadījumos aptaujātie cilvēki uzskata, ka nav neko daudz ietaupījuši no sava gada budžeta. Apmaksāts telefons (tāpat arī dienesta automašīna) netiek uztverts kā papildu labums, ja tas ir nepieciešams tiešo darba pienākumu veikšanai. Turklāt tie līdzi nesot arī risku, ka darba devējs var vakarā piezvanīt un izsaukt uz darbu, uzskatot, ka piešķirtie bonusi ļauj viņam tā rīkoties.
Kam Eiropā dod dienesta auto darba vajadzībām? TOP 5
Avots: BBC
Viedokļi
Aiva, menedžere, pārdošanas grupas vadītāja:
— Dienesta auto man nav, toties katru mēnesi tiek piešķirta braukšanas kartīte visiem sabiedriskā transporta veidiem. Es neteikšu, ka man tā mašīna ir ļoti vajadzīga, taču ir reizes, kad uz tikšanos pie klienta jādodas cauri visai pilsētai, trīs reizes pārsēžoties. Rezultātā ļoti daudz laika tiek pavadīts nelietderīgi. Mobilā telefona sarunām mums katru mēnesi pie algas pieskaita 25 latus. Tā kā ir iespēja izmantot arī biroja telefonu, tas ir pietiekami.
Uldis, būvdarbu vadītājs:
— Man ir dienesta auto, bet ir arī benzīna limits — Ls 150 mēnesī. Tā ka personiskām vajadzībām degviela jālej vien pašam. Mums objekti ir visur Latvijā, tāpēc pāri nekas nepaliek. Mašīna ir mans darba instruments, un vadība nesāka filozofēt, vai man tādu vajag vai ne. Tādām dienesta mašīnām ir vēl viens labums — braukājoša reklāma. Mūsu mašīnītes ir apdrukātas ar firmas logo, pakalpojumu sarakstu un koordinātām. Man ir ziņas, ka daudzi klienti mūs atraduši tieši šādā veidā.