JL negrasās nomainīt Škaparu un pieļauj koalīcijas izjukšanas iespēju (12)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcija "nevēlas pakļauties pārējo koalīcijas partiju spiedienam" un negrasās no amata atsaukt pilsētas izpilddirektoru Ēriku Škaparu (JL), lai gan šāda nostāja var draudēt ar koalīcijas izjukšanu un Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) nomaiņu.

"Uzskatām, ka prasība atsaukt Škaparu ir nepamatota, tāpēc ir pieņemts frakcijas lēmums par viņa atstāšanu amatā," pastāstīja JL frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JL).

Pulks pauda viedokli, ka pārējās koalīcijas partijas nemaz īsti neesot vēlējušās JL pozitīvu balsojumu par Rīgas koncertzāli. "Ja tik ātri parādās informācija par mēra nomaiņu, tad skaidrs, ka bijusi vēlme konflikta izraisīšanai. Iespējams, ka Škapars ir tikai iegansts," uzskata deputāts.

Ne JL, ne Aksenoks neesot informēts, ka varētu rosināt atcelt Rīgas mēru no ieņemamā amata, ja Škapars netiks atsaukts no amata, domes priekšsēdētāja viedokli pauda viņa preses sekretāre Laila Spaliņa.

Pēc viņas vārdiem, JL joprojām arī prasību nomainīt izpilddirektoru uzskata par nepamatotu un absurdu.

"Tā vietā, lai konstruktīvi un godprātīgi risinātu pilsētas attīstības jautājumus, arī koncertzāles būvniecības iespējas, koalīcija izvēlas strādāt ar šādām metodēm," situāciju komentējis Aksenoks. Viņš uzskata, ka šāda koalīcijas partneru rīcība ir atbildes solis Rīgas domes balsojumam pret koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

Jau ziņots, ka Tautas partijas (TP), apvienības "Tēvzemei un Brīvībai''''/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas (LPP) Rīgas domes frakciju vadītāji pieļauj, ka varētu rosināt nomainīt Aksenoku, ja JL no amata neatcels Škaparu.

TB/LNNK Rīgas domes frakcijas vadītāja, vicemēra Jāņa Birka padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Spriņķe aģentūrai LETA pauda, ka Birks iestājas "par pilsētas attīstību, nevis nerealizētiem, politiski apkarotiem projektiem".

"Patlaban JL un TP politiskās nesaskaņas bremzē pilsētas attīstību, tādēļ mēra nomaiņa varētu šo jautājumu risināt," paudis Birks un norādījis, ka par šo jautājumu gan vēl jādiskutē TB/LNNK Rīgas domes frakcijā. "Tomēr es uzskatu, ka Rīgā pietiek spēlēt klasītes," sacījis vicemērs. Viņaprāt, darbi patlaban Rīgā "stāv uz vietas".

TP Rīgas domes frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš aģentūrai LETA pauda: "Tā kā likums pieļauj rosināt Aksenoka atcelšanu no domes priekšsēdētāja amata, tad tāda iespēja pastāv."

Viņš gan iebilda, ka TP frakcija viena pati domes priekšsēdētāja nomaiņu nevarot rosināt, un nevēlējās paust, vai Aksenoka nomaiņa tiktu rosināta, ja JL līdz šodienai neizlems par Škapara atcelšanu no amata, kā to pieprasījušas pārējās Rīgas domes koalīcijas partijas.

LPP Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Zaržeckis aģentūrai LETA pieļāva, ka LPP frakcija varētu atbalstīt arī lēmumu nomainīt Aksenoku mēra amatā, ja JL pašvaldības frakcija līdz šodienai neizlems par Škapara nomaiņu.

Tomēr lēmums šajā jautājumā tikšot pieņemts tikai šodien, tādēļ Zaržeckis nevēloties "skriet ratiem pa priekšu" un pieņemt lēmumu rosināt nomainīt domes priekšsēdētāju amatā, pirms JL nav izlēmis, vai Škapars izpilddirektora amatā tiks nomainīts vai netiks nomainīts.

Rīgas domes koalīciju veido četru partiju frakcijas - JL, TP, TB/LNNK, LPP.

Jau ziņots, ka TP, TB/LNNK un LPP Rīgas domes frakcijas paudušas aicinājumu partijai "Jaunais laiks" (JL) atsaukt Škaparu no ieņemamā amata un izvirzīt citu kandidātu. JL Rīgas domes frakcija un Aksenoks koalīcijas partneru aicinājumu uzskata par nepamatotu.

Škapars aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka plāni atstādināt viņu varētu būt atriebība par koncertzāles būvniecības ieceres neapstiprināšanu. Izpilddirektors arī pauda viedokli, ka "kādam varētu nepatikt tas, ka no runām par azartspēļu vietu aizvēršanu pāriets uz aktīvām darbībām". Viņš nejūtoties vainīgs un atkāpties negrasās.

Škapara veiktajā izmeklēšanā noskaidrots, ka apzināti azartspēļu vietu atļaujas no 2006.gada 8.jūnija līdz 4.jūlijam izsnieguši Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra vadītāja Ita Zālīte, Latgales priekšpilsētas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs un Centra rajona izpilddirektors Vjačeslavs Starostins (LPP).

Aksenoks uzskata, ka šo institūciju vadītāji gan nav pārkāpuši likumu, bet nav arī rīkojušies pēc labas pārvaldības principiem.

Jau ziņots, ka no 2006.gada 1.janvāra līdz 4.jūlijam bija spēkā Azartspēļu un izložu likuma redakcija, kas liedza pašvaldībām lemt par azartspēļu zāļu ierobežošanu. 8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus šajā likumā, kas atjaunoja pašvaldību tiesības lemt par spēļu zālēm.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu