Kad ik pārnedēļas tiek saņemtas ziņas par atklājumiem Visumā, zinātnieki atzīst, ka daudz grūtāk ir izzināt to, kas, salīdzinot ar kosmiskajiem attālumiem, atrodas tepat. Tā ir jūru un okeānu dzelme.
Zilās dzelmes noslēpumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nesen Ķīnā, vietā, kuru kādreiz klāja ūdens, zinātnieki atraduši jūras briesmoņa paliekas. Iespējams, šis milzenis te mitis pirms 230 miljoniem gadu. Atradums jau nokristīts par austrumu dinocefalozauru. Cik tas bijis liels – spriediet paši: šim radījumam bijuši 25 kakla skriemeļi. Viņš pārticis no zivīm un putniem. Tieši garais kakls ļāvis medījumam uzbrukt pēkšņi. Iedomājieties, ja no ūdens būtu jāizvelk viss lielais rumpis, plānotās pusdienas jau sen bailēs būtu aizlidojušas...
Dzīvie milzeņi
Ir skaidrs, ka Ķīnā atrasto monstru pēcnācēji līdz mūsdienām nav saglabājušies. Toties kāda cita leģenda, kas gadsimtiem apvijusi milzu astoņkājus, ir apstiprinājusies. Ilgu laiku par šo mistificēto būtņu eksistenci netieši liecināja tikai piesūcekņu radītās rētas uz lielo jūras zīdītāju ādas un, protams, jūrnieku nostāsti. Jāpiebilst, ka tiem gan lāgā neviens negribēja ticēt, jo milzu dzīvnieku aprakstītos izmērus parasti izskaidroja ar patērētā ruma daudzumu.
Tikai salīdzinoši nesen zinātnieku rīcībā nonākuši vismaz pusotra desmita milzu kalmāru, kas izmesti jūras krastā pēc vētras. Dažiem taustekļu garums sasniedza pat 15 metrus. Tomēr joprojām nevienam cilvēkam nav izdevis nofilmēt šos noslēpumainos dzelmju iemītniekus viņu dzīves vidē. Ne velti jāatzīst – liela daļa patiesības ir zinātnieku apgalvojumā, ka okeāna dzelme pašlaik ir mazāk izpētīta nekā kosmosa tāles.
Kašaloti – zinātnieku draugi
Krievijas laikraksta «Pravda» interneta izdevumā apkopoti pēdējā laika atklājumi, kas saistās ar dziļūdens pētījumiem. Raksta autors ironiski piezīmē: ja neskaita vētras laikā krastā izmestos milzu kalmārus, tad zinātniekiem bieži vien jāsamierinās ar nomedīto kašalotu kuņģa revīziju. Jāteic, ka pat šie milži vēl arvien nav pilnībā izpētīti. Zinātnieki netiek skaidrībā, kā šie dzīvnieki spēj nirt ārkārtīgi lielā dziļumā un strauji iznirt, nesaslimstot ar Kesona slimību jeb tā saukto asins uzvārīšanos. To izraisa gāzu izdalīšanās asinīs straujas spiediena samazināšanās ietekmē.
Atgriežoties pie kašalota ēdienkartes, jāpaskaidro: kāda nomedīta vaļa kuņģī ir atrasta pagaidām nezināma dzīvnieka acs. Var jautāt – ar ko tā īpaša? Ar saviem milzu izmēriem. Trofeja glabājas kādā Amerikas muzejā. Tās diametrs ir aptuveni 40 cm. Teiksim tā – īstas futbola bumbas lielumā. Varam tikai iedomāties, cik liels bijis acs īpašnieks...
Japāņu atradums
Zinātnieki uzskata, ka milzu kalmāri uzturas apmēram divu kilometru dziļumā, kur tos nirstot medī kašaloti. Atgādināsim, ka dziļākā vieta pasaules okeānā pārsniedz 11 kilometrus. Netālu no Marianu dzelmes savus novērojumus veikuši japāņu dziļūdens pētnieki. Proti, Surugas līcī iegremdēts konteiners ar gaļu. Pie konteinera sienas tikusi piestiprināta videokamera. Sākumā gardais sūtījums piesaistījis dziļūdens haizivju bara interesi, bet tad bariņš ātri nozudis. Iemesls šai pēkšņajai bēgšanai nav bijis ilgi jāgaida. Monitora ekrānā parādījies milzu izmēra radījums. Tā garumu pētnieki lēš ap 60 metriem. Ihtiologi domā, ka redzētais indivīds pārstāv vienu no haizivju sugām. Tiesa gan, sevišķi daudz par to nekas neesot zināms. 1964. gadā Indonēzijas piekrastē pēc vētras ticis izmests krastā 26 metrus garš, domājams, šīs pašas sugas eksemplārs. Kopš tiem laikiem mīklainā radījuma radinieki nav rādījušies. Zinātniekiem tā arī nav izdevies noskaidrot, kas tas tāds bijis. Vismaz plašākai sabiedrībai par pētījumiem nekas netika stāstīts.
Atkal Nesija
Raksta autori, pieminot šos atklājumus, centušies vilkt paralēles ar Lohnesa ezeru un tajā mītošo Nesiju (kuras eksistence pēc vairākām ļoti rūpīgi plānotām ekspedīcijām tiek nopietni apšaubīta). Tomēr zinātnieki atgādina: arī milzu bruņrupuči un krokodili ir pleziozauru laikabiedri. Savukārt haizivis – pat vēl senāki ūdeņu iemītnieki. Kādēļ gan tiekot noliegta iespēja, ka arī Lohnesa ezera nezvērs ir sveiks un vesels, par spīti tam, ka neuzskata par vajadzīgu atrādīties visiem interesentiem? Ja velk paralēles ar kalmāriem, tad tas diemžēl nav tik laipns, lai savu miesu izmestu ezera krastā vispārējai aplūkošanai.