/nginx/o/2018/07/17/10870399t1h9c45.jpg)
Tieši tad, kad rakstnieks Roberts Fābers beidzot nodomājis noslēgt rēķinus ar dzīvi, naktī Biaricā, Francijas kūrortā, viņu sasniedz palīgā sauciens, ko viņš uzklausa gauži nelabprāt. Brauciens uz Vīni pie smagi slima piecpadsmitgadīga zēna Fāberam izvēršas par liktenīgu ceļojumu skumjā pagātnē — taču arī par iespēju sākt jaunu, pārsteidzošu dzīvi.
Johanness Mario Zimmels, dzimis 1924. gadā Vīnē ebreja un prūsietes ģimenē, ir ļoti cilvēcīgs autors ar apskaužamu stāstītāja talantu, spožs žurnālists, veiksmīgs scenārists. No viņa 36 sarakstītajām grāmatām latviešu lasītājiem pazīstami tulkotie romāni: “Cilvēks nav vientuļa sala”, “Mīla — tas ir tikai vārds”, “Tad — klauni un asaras”, “Un Džimijs gāja uz varavīksni”, “Cerība mirst pēdējā”, “Dievs sargā mīlētājus”, “Mūsu mīlestības tiesa”, “Brīnos, ka esmu tik priecīgs”, “Es atzīstos visā”, “Tu nedrīksti pārlieku bēdāties”, “Mūsu mūžs — tik viena diena”, “Ne vienmēr ir jābūt kaviāram”, “Mīlestība ir pēdējais tilts”, “Atbildi zina tikai vējš”, “Vīrs, kurš gleznoja mandeļkociņus”, “Lūdzu, ļaujiet puķēm ziedēt”, “Cilvēkam ir par maz laimes”.
No vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa.