Kā Latvijā tiek kontrolēta papildu latu drukāšana un kā varētu veicināt inflācijas samazināšanos?
Nevis tērēt, bet krāt... (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājums Īsi pirms PSRS sabrukšanas un pirmajos neatkarības gados visās skolās un ekonomikas kursos mums vēstīja, ka inflācija vienkāršākajā formā ir valsts piedalīšanās papildu naudas nodrukāšanā. Valstī parādās lieka nauda, un tā tiek celtas algas, cenas utt...
Vai ekonomikas pasniedzēju izglītība ir mainījusies un vai šo vēstījumu nelieto?
Pieņemsim, ka tomēr lieto. Tad, vienkārši izsakoties, kā LV tiek kontrolēta papildu Latvijas latu nodrukāšana, ņemot vērā, ka valstī ieplūst ārvalstu finansējums, Īrijas latviešu sūtītās naudiņas un cits ārzemju kapitāls? Jo šis kapitāls taču tiek konvertēts uz latiem un par tiem tiek veikti norēķini par ceļu būvniecību, pirkumiem utt.
Atbild Mārcis Dzelme, Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts Ekonomistu vidū, vienkāršoti skatoties, izplatīts ir uzskats, ka inflāciju izraisa ražīguma, aizņemtās naudas procentu likmju un apgrozībā esošās naudas daudzuma mijiedarbība. Saskaņā ar atsevišķām teorijām cenu inflācija ir centrālās bankas rīcības rezultāts, palielinot apgrozībā esošās naudas daudzumu. Piekrītot šim apgalvojumam, jautājums jāskata ne tikai Latvijas bankas, bet arī Eiropas Centrālās bankas kontekstā.
Latvijā laika posmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms ir pieaudzis par 22.4% un šā gada 1. janvārī veidoja 1073.9 miljoni latu. Viens no svarīgākajiem cēloņiem, kas ļauj saglabāties straujam naudas masas pieauguma tempam, ir arī budžeta deficīta finansēšana ar naudas emisijas palīdzību, šo procesu kontrolē centrālā banka. Lai šādu soli nepieļautu, centrālā banka savā darbībā ir neatkarīga.
Kas attiecas uz naudas apjoma pieaugumu, kas valstī ieplūst no ārvalstīm, vai tas būtu ārzemēs strādājoša latvieša naudas pārvedums uz Latviju, Eiropas fondu nauda vai ārvalstu investīcijas, tad šāda tendence kopumā ir pozitīva. Piemēram, Moldovā 2004. gadā ārvalstīs strādājošo tautiešu naudas pārvedumi uz dzimteni veidoja aptuveni 27% no Moldovas IKP. Ja runājam par Eiropas Savienību, tad Ungārijā 2004. gadā tie bija 5% no IKP. Valsts uzdevums paaugstinātas inflācijas apstākļos ir sekmēt no ārvalstīm ienākošo naudas līdzekļu novirzīšanu ražošanas attīstībā, eksporta veicināšanā vai vienkārši naudas līdzekļu uzkrāšanā, tā, lai šie līdzekļi netiktu novirzīti tūlītējam patēriņam. Latvijā ir jāveicina uzkrāšanas kultūra. Ilgtermiņā viens no risinājumiem ir finanšu līdzdalības plāna ieviešana. Šāds plāns ļoti veiksmīgi strādā Īrijā, kur tas darbojas darba ņēmēju un darba devēju interesēs – darba devējs iegūst motivētu darba ņēmēju un samazina izmaksas, savukārt darba ņēmējs iegūst vairāk līdzekļu, kuri sākotnēji tiek novirzīti uzkrājumos. Dalība plānā ir brīvprātīga. Atšķirīgi modeļi, bet pēc būtības līdzīgi eksistē arī citās Eiropas valstīs. Francijā, piemēram, līdzdalība šādā plānā atšķirībā no Īrijas ir obligāta.