Tuvojas ilgi gaidīts notikums Latvijas kinodzīvē, ap kuru kuluāros jau virmo pozitīvu gaidu satraukums – viens no savdabīgākajiem Latvijas kinorežisoriem pabeidzis savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu.
Režisors Juris Poškus piedāvā spēlfilmu "Monotonija"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Filmas uzņemšanas metode ir krietni atšķirīga no līdz šim pieņemtās shēmas, tā drīzāk līdzinās paņēmienam, ar kādu izrādes Jaunajā Rīgas teātrī veido režisors Alvis Hermanis.
Arī Jura Poškus filmā galvenās lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri, un viņi ir arī filmas scenārija līdzautori, jo katrs savam tēlam noskatījuši prototipu reālajā dzīvē. Tādā veidā Monotonija cenšas izvairīties no latviešu spēlfilmās tik bieži redzētā teatrālisma un iemācītu scenārija dialogu deklamēšanas. Filmas pirmizrāde plānota Jaunajā Rīgas teātrī 22.janvārī, seansi no 26.janvāra kinoteātra Rīga Jaunajā zālē.
Filma Monotonija stāsta par lauku meiteni Ilzi (Iveta Pole), kura ilgojas izrauties no savas vides, nejauši izlasa avīzes sludinājumu un dodas uz Rīgu, lai kļūtu par aktrisi otrā plāna lomā. Konkursu viņa neiztur, tomēr lepnums neļauj atgriezties mājās. Viņa apmetas pie māsīcas Lindas (Madara Melberga) un meklē darbu. Ilzi savaldzina Rīgas siržu lauzējs Arčijs (Artuss Kaimiņš), bet viņam meitene ir tikai kārtējā izprieca.
Draugs Ojārs (Varis Piņķis), kurš pret Ivetas plāniem izturējies skeptiski, kopā ar Bogdanu (Andis Strods) dodas uz Rīgu, lai vestu Ilzi mājās, bet pats pēkšņi nolemj braukt uz Īriju... Un tā viņi visi pūlas nokārtot savu dzīvi, bet vai tas vispār ir iespējams?
Režisors Juris Poškus kinomaģistra grādu ieguvis Amerikā, Kalifornijas Mākslas institūtā Losandželosā (tur mācījies arī, piemēram, Tims Bērtons). Poškus maģistra darbs – dokumentālā filma 110/220 (1997) apbalvota vairākos festivālos, bet šovasar tika demonstrēta regulāros seansos Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa). Pirms pāris gadiem viļņošanos Latvijā sacēla Poškus dokumentālā filma Bet stunda nāk... (2003), kuras skatītāji krasi sadalījās noliedzējos un atzinējos, Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps tā tika apbalvota kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un 2004.gadā piedalījās Karlovi Varu starptautiskā filmu festivāla konkursa skatē. Pašlaik Juris Poškus strādā pie nākamās spēlfilmas projekta attīstīšanas, darba nosaukums - Saule spīd 24 stundas.