Nu jau kādu laiku spēkā ir jaunie smēķēšanas ierobežojumi kafejnīcās, bāros un restorānos. Ja agrāk privileģēti bija smēķētāji, jo tikai pie retajiem galdiņiem bija smēķēšanas aizlieguma zīmes, tad tagad smēķētājiem jābūt norādītai ne lielākai par 50% no kopējās restorāna, kafejnīcas vai bāra platības. Turklāt šai telpai jābūt nodalītai no nesmēķētāju vietām ar durvīm un smēķētājiem paredzētajā vietā jābūt arī ventilācijai.
Maltīte bez dūmiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Inga Šmate vortālam Kursuzsauks.lv apgalvo, ka ar šo ierobežojumu ierēdņi nedomā apstāties, jo paredzēts, ka apmēram 2007. gada martā stāsies spēkā vēl vairāk ierobežojoši noteikumi. Tajos norādīts, ka smēķēt aizliegts būs visā kafejnīcas teritorijā, kur cilvēki pusdieno vai bauda kādu dzērienu. Tas tādēļ, lai arī apkalpojošo personālu pasargātu no kaitīgajiem cigarešu dūmiem. Vienīgā iespēja smēķētājam būs apmeklēt īpaši paredzētu telpu, kura domāta tikai smēķēšanai. Kafejnīcu tīkla “Double coffee” rīkotājdirektore Elīna Šuvalova stāsta, ka līdz ar jauno likumu smēķēt pavisam aizliegts vismaz pusē no visām “Double coffee” kafejnīcām, samazinot apmeklējumu apmēram par 10%, jo liela daļa tieši šo kafejnīcu apmeklētāju pieder pie tās smēķētāju grupas, kuri, dzerot kafiju, labprāt arī uzsmēķē. Elīna Šuvalova uzsver, ka problēmas rada likuma neprecīzais formulējums. Tajā minēts, ka smēķētāju zonai jābūt atsevišķai, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežotai telpai. Taču neesot skaidrs, vai būvkonstrukcija ir arī siena, kura nav līdz griestiem un veidota no stikla? Līdz ar to kafejnīcu saimnieki no likumdevējiem gaida precīzākus norādījumus. Krogā “Andalūzijas suns” smēķēt nav atļauts nedz kafejnīcas iekštelpā, nedz arī āra terasē. Oficiantes priecājas, ka gaiss ideāls un arī darba vide tagad ir daudz veselīgāka. “No biznesa viedokļa vienīgais zaudējums ir mazāk notirgotās cigaretes, bet citādi problēmu nav,” Kursuzsauks.lv stāsta kroga direktors Eduards Hermans. “Cilvēku skaits nav mazinājies, tie pastāvīgie apmeklētāji, kuri nāca iepriekš, nāk arī tagad. Ir bijuši jautājumi no klientiem: “Bet ko ziemā darīsiet?” Tad viņiem uzdodu pretjautājumu: “Tiešām, ko jūs ziemā darīsiet, jo ārā pīpējot būs auksti?” Ar to saruna ir beigusies un klienti samierinās, ka “Andalūzijas sunī” nebūs smēķētāju zonas, jo šeit ir viena liela telpa, kurā nav iespējams kādu daļu norobežot ar sienu.” Arī “Salt’n’pepper” kopš smēķēšanas ierobežojumiem kļuvis par vienu no bāriem, kur smēķēt nav atļauts. Tā īpašnieks Normunds Maļinovskis pauž viedokli, ka „likums ir kā alu laikos”, jo neesot ņemti vērā jaunākie sasniegumi gaisa kondicionēšanas un ventilatoru tehnoloģijās. Maļinovskis ierosina bāros likumīgi atļaut uzstādīt modernus ventilatorus, līdzīgus kā lidostās vai bāros ārzemēs, kur netālu no nesmēķētājiem atļauts arī kūpināt cigareti, jo mūsdienīgie ventilatori esot tik spēcīgi, ka spēj iesūkt visus dūmus. „Kaut gan kopumā situācija nav slikta, tikai ar aukstā laika iestāšanos cilvēku paliek nedaudz žēl. Nepierasti pie ārdurvīm redzēt pūli. Rodas iespaids, ka pie ieejas bārā tiek tirgotas ieejas biļetes. Nesen pie mums bija atbraukuši lietuvieši un brīnījās par mūsu noteikumiem, bet respektēja tos un gāja smēķēt ārpus bāra.” Tāpat Normunds Maļinovskis saredz konfliktu starp diviem spēkā esošiem noteikumiem. Pirms vairākiem gadiem uzņēmējiem pie ārdurvīm esot bijis jāpieliek izsmēķiem paredzētas atkritumu tvertnes, taču šobrīd tuvāk par 10 metriem no ieejas smēķēt ir pretlikumīgi.
VIEDOKĻI Rūta Reinika, nesmēķē
“Lai arī pati nesmēķēju, neesmu aktīva smēķētāju pretiniece, jo dzīvoju kopā ar brāli, kas ikdienā smēķē un, gribot negribot, esmu pieņēmusi pasīvās smēķētājas lomu. Protams, priecājos, ka kafejnīcās, bāros ir aizliegts smēķēt, jo tagad visās šajās vietās ir normāls gaiss, pēc pasākuma mati un drēbes nav piesūkušās ar cigarešu smaku, tomēr liekas, ka brīdī, kad „tusiņš” sit augstu vilni, telpā var sajust visādus citādākus aromātus, ko dabiski izdala cilvēka ķermenis, un tas arī nav nemaz tik patīkami. Taču no otras puses, ir diezgan dīvaini, ka, piemēram, ballītes laikā visi sēž pie galda, pļāpā, un tad pēkšņi lielākā daļa ceļas un iet ārā un es palieku gandrīz vienmēr viena pati. Viņiem „tusiņš” turpinās ārā, bet man viss apstājas. Ar šo pašu lietu saskāros, studējot augstskolā, kad lekciju starplaikos ļoti daudzi draugi gāja pīpēt, bet es kā nesmēķētāja viņiem nepiebiedrojos. Kā zināms, pīpētavās norisinās interesantākās sarunas, tāpēc ar laiku sāku iet ārā kopā ar pīpētājiem un vienkārši stāvēt.”
Roberts Klimovičs, nesmēķē
„Esmu ļoti priecīgs, ka ir nesmēķētāju zonas, jo beidzot var ieiet visās vietās ar bērniem un pats elpot ar pilnu krūti. Dažkārt gan esmu saskāries ar to, ka ir cilvēki, kas šo likumu neievēro. Es aizrādu, bet arī tad viņi ignorē. Tādos gadījumos gan pārņem bezspēcības sajūta. Manuprāt smēķēšana ir visbezjēdzīgākā bauda.”
Mārtiņš Ķibilds, smēķē
“Neteiktu, ka lecu no sajūsmas gaisā, bet arī neprotestēju. Esmu pat pamanījis šo ierobežojumu audzinošo raksturu uz savas ādas. Ja kādreiz pie darbdienas pusdienām izsmēķēju vismaz trīs cigaretes, tad tagad nevienu - slinkums vilkties ārā, un “lomkas” tās stundas laikā, ko nosēžu pie pusdienām, vēl nesākas. Arī vakarā uz klubu ejot, smēķēšanu ārā uztveru drīzāk kā izklaides sastāvdaļu, nevis piespiedu izklaides pārtraukumu - forši taču ik pa brīdim uzelpot svaigu gaisu, kaut caur tabakas dūmiem. Varbūt man ir vieglāk, jo jau pāris gadus arī darbā mēs smēķējam tikai ārā uz terases, vienalga, lietus vai sniegs. Ziemā es pīppauzes izmantoju lietderīgi, šķūrējot no terases sniegu. Bet es piekrītu arī šo ierobežojumu niknajiem pretiniekiem, kuri uzdod loģisku jautājumu: kāpēc nevar būt specifiski smēķētāju krogi, uz kuriem cilvēki ietu, skaidri zinot - šeit jārēķinās ar pīpmaņiem blakus? Šo krogu skaits varētu būt ierobežots, vietas, apmeklētāju vecuma un citi ierobežojumi - arī likumā strikti definēti. Tomēr tā būtu iespēja cilvēkiem, kas visu mūžu apzināti bendējuši savu veselību un kam smēķēšana ir nevis untums, bet dzīvesveids, netikt pazemotiem un saglabāt savu sabiedrības locekļa pašcieņu.”
Dace Rukšāne, cenšas atmest smēķēšanu
“Nenormāli „kruta” tas ir, ka varu aiziet paēst un nesasmirdināt drēbes. Ļoti patīk šis aizliegums arī tāpēc, ka palīdzēs man atmest smēķēšanu. It īpaši jau ziemā, kad ārā būs auksts un negribēsies salt tāpēc vien, lai ievilktu kādu dūmu. Taču, ja jūtu lielu vēlmi uzsmēķēt kafejnīcas gaisotnē, izvelku savu sarakstiņu ar šādām vietiņām, kurās var arī smēķēt, un izvēlos.”