Pārrunas par algu ir ļoti kutelīgs jautājums. Šādus lēmumus nepieņem emociju līmenī. Prasītājam ir jāsagatavo ļoti spēcīga loģiskā argumentācija, kāpēc viņam būtu jāmaksā vairāk.
Algas pielikums jānopelna
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms došanās pie priekšnieka britu eksperti iesaka vispirms ievākt informāciju par to, cik saņem speciālisti citās firmās. Tāpat ieteicams noskaidrot, ko šefs domā par tevi un tavu darbu. Kā pamatojumu algas pielikumam nekādā gadījumā nedrīkst minēt problēmas personīgajā dzīvē. Darba alga ir samaksa par padarīto, nevis sociālais pabalsts. Minot finansiālās grūtības, kuras saistītas ar tavu personīgo dzīvi, var radīt gluži pretēju rezultātu, jo priekšnieks nodomās, ka problēmas slikti ietekmēs tavas darba spējas un var pat sākt apsvērt iespēju atrast kādu citu darbinieku. Amerikāņi savukārt iesaka algas pielikumu prasīt brīdī, kad firma veiksmīgi beigusi projektu, kurā tu esi pielicis zināmas pūles, lai sasniegtu labo rezultātu.
Galvenais – argumentācija
«CVO Technology Recruitment» vecākā konsultante Liene Kubliņa norāda, ka algas pielikuma prasīšanai galvenais ir argumentācija, prasme pamatot vadībai, ko ar savu darbu esi labu firmai izdarījis, lai tev maksātu vairāk. Tas, ka kaimiņam maksā vairāk, vēl nenozīmē, ka tev jāmaksā tikpat. Ir sevi jānovērtē, vai esi pelnījis, lai tev būtu vairāk. Arguments algas pielikumam nav arī draudi, ka citur sola vairāk. Nu un? Tad ej citur. Cita saruna varētu veidoties, ja darbinieks jau iet pie vadības ar uzrakstītu iesniegumu par aiziešanu no darba un pamatojums ir zemā darba samaksa.
Liene Kubliņa stāsta, ka viņa nevēlētos sniegt konkrētu recepti, kuras ir tās laimīgās stundas un gadalaiki, kad priekšniekam labs prāts. Viss ir atkarīgs no uzņēmuma klimata. Protams, pirms tikšanās ar vadību var uzdot nevainīgu jautājumu sekretārei par šefa garastāvokli.
Ir aplams priekšstats, ka algas pielikumu var prasīt tikai darbinieki ar stāžu. Liene Kubliņa min gadījumus, kad cilvēkam, kas tiešām paveicis ko nozīmīgu firmas labā, algu palielina arī tad, ja viņš tur nostrādājis tikai mēnesi.
Ekspertu viedoklis ir tāds – normālā gadījumā algas pielikums būtu jāprasa, kad izdarīts nozīmīgs un labs darbs.
Cik tad?
Lūdzot algas pielikumu, ir jāapzinās sava vērtība darba tirgū, jo cilvēks nevar gribēt saņemt vairāk, nekā varbūt būtu ar mieru saņemt kāds cits līdzvērtīgs speciālists, strādājot šajā pašā amatā. Liene Kubliņa norāda, ka diemžēl Latvijā ir tāda tendence, ka sekretāres pieprasa priekšnieka algu. Ja cilvēks ir nobriedis prasīt pielikumu, apzinoties, ka tas viņam pienākas, tad ir jāprasa maksimālā summa, nevis pieticīgi – man, lūdzu, par 10% vairāk. Varbūt uzņēmums jau plāno darbiniekiem paaugstināt samaksu par 15% . Ja viens atnāks un prasīs 10%, tad vadība nolems, ka vairāk nevajag.
Ja priekšnieks nedzirdīgs
Latvijā gadījumu, kad priekšnieks darbinieku lūgumus neuzklausa, kļūst arvien mazāk. Darba tirgus apstākļi šādu vadības stilu izskauž. Ja šefs ir kurls vai muļķis, tad ar laiku zaudēs visus labos kadrus un bankrotēs.
Pieredze
Grāmatvede Zane Žvidra: «Septiņus gadus strādāju grāmatvedības pakalpojumu firmā, taču alga tika paaugstināta par 30 latiem vienu reizi. Tāpat kā visi mani kolēģi, halturējām pa vakariem un brīvdienām, lai sev nopelnītu grāmatveža cienīgu algu. Priekšniece argumentēja, ka algas pielikums izpaužas dažādos kursos, uz kuriem tikām sūtīti. Varētu piekrist, ja vien daļa šo kursu nebūtu zemē nomests laiks. Godīgi sakot, vienā dienā piegriezās, ka brīvdienas un vakarus nevaru veltīt ģimenei, bet rēķinu nodokļus un taisu bilances. Sāku aktīvi meklēt darbu, un jau pēc trim mēnešiem man bija piedāvājums no kāda nopietna uzņēmuma. Atlūgumā kā pamatojumu arī uzrakstīju vadības nedzirdīgās ausis, kāpēc pāreju citā darbā. Bija žēl šķirties no kolektīva, toties tagad saņemu labu algu un haltūras vairs nav jāmeklē.»
Priekšnieka tips; Kā rīkoties?
Viņš nav informēts par situāciju - Darbs nodaļu vadītājiem, personāldaļas speciālistiem. Nekad nav tā, ka visa uzņēmuma vadība ir nedzirdīga.
Viņš ir kurls un skops - Jāmeklē cits darbs.
Viņš ignorē tikai viena cilvēka lūgumus - Psiholoģiskā nesaderība. Var mēģināt tiesāties, pierādot bosingu. Vislabāk neuzklausītajam cilvēkam meklēt citu darbu.