Tava būtiskākā esamība ir visu esību pirmsākums — tīras apziņas lauks, kas izpaužas kā Visums kopumā. Šajā brīdī skaidrā apziņa apgaismo un atdzīvina prātu un ķermeni, un tā ir varena, spēcinoša, nepārspējama, neierobežota un brīva. Kad pazīsti sevi kā šo apziņas lauku, tev ir spēks izpaust savas vēlmes, brīvība no bailēm un ierobežojumiem un tu dzīvo žēlastībā, kas ir apziņas stāvoklis, kur viss plūst un tavas vēlmes viegli piepildās.

Prieks un bēdas, laime un ciešanas ir pretmetu spēle; tās ir pārejošas, jo tās ierobežo laiks. Gars — tava būtība — ir neatkarīgs no pretmetu spēles; tas mājo mūžības klusajā svētlaimē. Laimes atslēga ir saplūst ar sava iekšējā “es” nemainīgo būtību — dzīvot un spēlēt intelekta laukā, kas pārsniedz pozitīvo un negatīvo. Šis lauks ir tavs pirmsākums, un tas ir noslēpumains, svēts, priecīgs un brīvs.

Laime un ciešanas ir atšķirīgas bezgalīgās apziņas sejas. Abas ir pārejošas, un tu neesi neviena no tām, jo neesi apziņas stāvoklis.

Vedāntā teikts: „Zini to vienu, un, to izzinot, viss pārējais top zināms. Tam, kas pazīst "Es", pasaules ierobežojumi izzūd.”

Grāmatā "Spēks, brīvība, žēlastība" Dīpaks Čopra aplūko mūsu pastāvēšanas noslēpumu un tā nozīmi mūsu mūžīgajos centienos pēc laimes. Kas esmu? No kurienes ierados? Kurp došos, kad nomiršu? Čopra smeļas no senās Vedāntas filozofijas un mūsdienu zinātnes atklājumiem, lai palīdzētu saprast un pieredzēt mūsu patieso dabu.

Zinādami, kas esam, mēs vairs nekavējam kosmosa dabisko intelektu. Mēs ļaujam Visumam plūst caur sevi ar nepiespiestu vieglumu, un mūsu dzīvē ienāk spēks, brīvība un žēlastība.