Vēlas rīkot piketu LTV Ziņu dienesta atbalstam (9)

Paredzēts, ka pikets notiks 4.februārī no plkst.12 līdz 13. Tajā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēku.

Visticamāk, pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) šodien vai rīt izsniegs izziņu par šī pasākuma saskaņošanu, informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis.

Kā informēja Purmaliete, piketā tiks vākti paraksti, lai atbalstītu LTV ziņu dienesta netraucētu darbību līdz Saeimas vēlēšanām, jo plānotā reforma liekot domāt, ka tā ir atbildes reakcija uz pēdējā laika "asajiem" sižetiem "Panorāmā".

Neatkarīga domu biedru grupa, kas esot LTV skatītāji, vēloties atklātu diskusiju ar sabiedrību un neatkarīgiem, profesionāliem ekspertiem par norisēm LTV. "Veicot būtiskus pārkārtojumus LTV ziņu dienestā, ļoti iespējams tiks skarta sabiedriskā medija pati galvenā funkcija - sabiedrības patiesa informēšana," norāda Purmaliete.

Lai noskaidrotu, vai šis brīdis pirms vēlēšanām ir piemērots reformu veikšanai LTV, rīt, 2.februārī, plkst.13 klubā "Hamlets" tiks rīkota preses konference. Tajā aicināti piedalīties LTV vadības un Ziņu dienesta pārstāvji un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) pārstāvji. Sabiedrību šajā diskusijā pārstāvēs profesore Janīna Kursīte, žurnāliste Valda Liepiņa, Nellija Ločmele, rakstniece Margita Gūtmane, Latvijas Universitātes lektore Anda Rožukalne un Arnis Terzens.

Ziņu dienesta atbalstītāji arī nosūtījuši vēstuli NRTP priekšsēdētājam Aivaram Berķim, kurā norāda, ka kategoriski iebilst pret jebkādu reformu veikšanu LTV pirms Saeimas vēlēšanām un lūdz NRTP to nepieļaut. Ja tā tomēr notikšot, sabiedrības pārstāvji to uzskatīšot par "politiska spiediena izdarīšanu uz Latvijas būtiskāko sabiedrisko mediju," sacīts vēstulē.

Tajā norādīts, ka LTV Ziņu dienests ir būtiskākā Latvijas lielākā sabiedriskā mēdija sastāvdaļa un tajā strādājošajiem cilvēkiem ir jāuzņemas milzīga atbildība, tāpēc arī atalgojumam ir jābūt adekvātam. Ja arī reformas Ziņu dienestā ir nepieciešamas, tās būtu jāveic ilgā laika periodā un ņemot vērā sabiedrības viedokli, uzskata vēstules autori.

Atbalstu reformas neveikšanai līdz Saeimas vēlēšanām izteikuši: Laima Muktupāvela, Nellija Ločmele, Janīna Kursīte, Rolands Tjarve, Valda Liepiņa, Māra Grudule, Anita Skalberga, Ilze Purmaliete, Roberts Ošiņš, Ieva Šteinberga, Rolands Zagorskis, Margita Gūtmane, Alberts Bels un Anda Rožukalne.

Jau ziņots, ka šogad LTV vadība uzsākusi Ziņu dienesta reformu, kuras mērķis ir sadalīt Ziņu dienestu, lai daļa žurnālistu strādātu tikai ar ziņām, piemēram, "Panorāmu", bet otra daļa - ar dokumentālajiem un analītiskajiem raidījumiem, piemēram, ar pārraidi "Aculiecinieks", "100.pants", "De facto" un "Tautas kontrole".

Šonedēļ LTV Ziņu dienesta žurnālisti un darbinieki izplatījuši atklātu vēstuli, kurā iebilst pret Ziņu dienesta reformu un norāda, ka tās galvenais mērķis ir "nekas cits, kā vēlēšanu gadā tikt galā ar LTV Ziņu dienestu".

Žurnālisti vēstulē prognozē, ka reformas sekas būšot bēdīgas. "Mākslīgi sadalot žurnālistus, kuri informāciju vāc un analizē saskaņotā komandā, tiks vājināts Ziņu dienests un iznīcināta tā galvenā vērtība - spēja sniegt daudz un daudzpusīgas informācijas," sacīts vēstulē.

Žurnālisti norāda, ka iecerētās pārmaiņas varētu dot pozitīvu impulsu tikai tad, ja LTV spētu piedāvāt pilnvērtīgu finansējumu un infrastruktūru divu atsevišķo redakciju darbam. Papildu līdzekļu nebūs, tāpēc saskaldīšana neizbēgami novedīs pie daļas raidījumu slēgšanas, kas, pēc žurnālistu domām, ir reformētāju patiesais mērķis.

LTV ģenerāldirektora vietnieks Edgars Kots sacīja, ka šī vēstule vērtējama kā nopietns spiediens uz LTV administrācijas darbu. "Caur citiem medijiem vēstules autori vēlas ietekmēt LTV vadības darbu, veidojot sabiedrisko domu," sacīja Kots.

Viņš nesaskata, ka tiktu apdraudēta LTV darbinieku vārda brīvība, un izteica neizpratni, pēc kādām pazīmēm vēstules autori varot ko tādu apgalvot.