Un, ja vislielākais muzeju ienaidnieks vismaz intereses pēc ielūkosies Igaunijas Mākslas muzejā, viņš būs beigts! No pārsteiguma. Jo Latvijā nekā līdzīga vēl nav.

Igaunijas apceļotājiem RB piedāvā dažus, mūsuprāt, interesantākos pieturas punktus, jo pa ierastajiem maršrutiem izvadās teju katra tūrisma firma.

Ar TO igauņi izgriež pogas latviešiem

Laikam jau slavenākā Igaunijas 2006. gada celtne ir februārī atklātais Mākslas muzejs KUMU. Latviešu vīzdegunīgās anekdotes par lēnīgajiem igauņiem šajā gadījumā pilnīgi "aplaužas". Muzejs ir fascinējošs! Gan pati lokanā un iespaidīgā būve, gan tajā esošie mākslas darbi vienuviet, sākot ar kārtīgām un cienījamām gleznām – Igaunijas klasiskās, tradicionālās profesionālās mākslas vērtībām, un beidzot ar laikmetīgās mākslas izpausmēm – šokējošām instalācijām, runājošiem ekrāniem u.tml. Uz KUMU droši var doties dažādu paaudžu un pilnīgi atšķirīgas gaumes īpašnieki – katram būs ko redzēt. Muzeja iekštelpu izvietojums izskatās sarežģīts, bet apķērīgajam latvietim ātri pielēks, kā jākustas, kurp jādodas. Ja vēlaties mazliet faktu, tad KUMU bija iecerēts jau 20. gadsimta 80. gados, bet celtniecību sāka vien 2003. gadā. Tikmēr Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atdusas projektā – ar iesaldētu vienu miljonu latu mākslas darbu iepirkšanai. Tāpēc – uz Tallinu, mīļie, kamēr pašiem vēl nekā tāda nav! Ir vērts, kaut arī ieejas biļete KUMU maksā apmēram 4–5 latus.

Savu Staburagu nobendējām...

Ziemeļigaunija noteikti pārsteidz ar dažāda lieluma ūdenskritumiem. Slavenākajam no tiem – Valastes ūdenskritumam – augstumu lēš ap 24 metriem virs jūras līmeņa. Tas ir augstākais Baltijas valstīs. Tūrisma firmas piedāvā iepazīt nepilnus četrus desmitus ūdenskritumu. Arī ziemā.

Daba radījusi brīnumus vairāku simtu kilometru garumā gar Somu jūras līča krastu. Šīs ūdens kaskādes dēvē par Ziemeļigaunijas glintu (iežu atsegums, ļoti augsti klinšaini stāvkrasti pie jūras, īpatnēja flora), un tās var apskatīt, arī ejot kājām. Jāizvēlas tikai maršruts. Piemēram, sāciet kājot no Ā ciema! Der zināt, ka Valastes ūdenskrituma apkaimē ir izveidota 6 kilometrus gara tūristu taka. Taču esot arī sezonāli ūdenskritumi, kuru skaistums atklājas tikai konkrētā sezonā noteiktos klimatiskajos apstākļos. Starp citu, pie Keilas ūdenskrituma filmēti "Vella kalpi"!

Ziemeļigaunijas glints atklāj apmēram 500 miljonu gadu senu pagātni: visvisādus akmeņu slāņus, fosiliju atliekas. Bet tās droši vien jāpēta individuāli, jo tūristu centralizēta vadāšana aprobežojas ar ērtāko un ātrāko ceļu. Un tad jau nu nekādus zarndobumaiņus apskatīt neļaus vis!

Meteorīta bedre, pusdienas pazemē

Protams, arī Kālī krāteris ir Igaunijas lepnums! Pirms daudziem tūkstošiem gadu ugunīga lode ietriecās Sāmsalas dolomīta iežos, tagad mēs brīnāmies par 22 metrus dziļu un 110 metru platu krāteri. Vai, precīzāk, Kālī ezeru. Kad stāvat tā krastā, atcerieties, ka ezera kosmiskā izcelsme atklāta tikai 1937. gadā. Un padomā tik – kad krita meteorīts, Sāmsalā jau dzīvojuši cilvēki. Viņiem nu gan bijuši traki pārdzīvojumi!

Ja virszeme apnikusi, tad ir vērts nolaisties pazemē, degakmens raktuvēs, un paēst pusdienas. Uz kurieni jādodas kalnraču apģērbā, ar lukturīti rokā. Pārāk nesacerieties – tur, lejā, būs tikai strādnieku pusdienas, nevis mūsu "Oto Švarca" piedāvājums!

Tartu leģendas

Tallinai kā Igaunijas galvaspilsētai tūrisma maršrutos ir sava cienījama vieta. Taču arī Tartu – igauņu pirmo dziesmu svētku galvaspilsēta, Igaunijas pirmās universitātes un pirmā profesionālā teātra šūpulis, izglītoto latviešu paradīze, otrā lielākā Igaunijas pilsēta – ir pelnījusi īpašu vērību. Starp citu, padomju laikos Tartu bija ārzemniekiem slēgta, jo tur atradās liela padomju armijas gaisa spēku bāze. Tagad Tartu ir dievīga pilsēta, kurā atrodas vairāk nekā desmit muzeji, tūristiem tiek rādīti 34 ievērojamākie objekti, starp kuriem ir savs Pizas tornis?– šķība ēka, kurā iekārtots Mākslas muzejs, pilsētas simbols – strūklaka "Studenti bučotāji" Rātslaukumā, Alus muzejs, Rotaļlietu muzejs, amizantas skulptūras tieši pa vidu trotuāram...

Kājām, laivās, ar velosipēdiem

Ekskursiju vadītājs Sigurds Rusmanis iesaka apmeklēt arī Hāpsalu, kur ir Igaunijas Dzelzceļa muzejs, kas iekārtots stacijas koka ēkā. Tā savulaik bija slavena kā garākā visā Eiropā. Vai doties uz Matsalu nacionālo parku, kur vizīte gan jāpiesaka iepriekš. Tur dota iespēja izbraukt ar laivām cauri vienam no Eiropas lielākajiem vienlaidu niedru masīviem. Viņa piedāvātajā pārsteigumu klāstā ir arī Glena pils un parks ar iespaidīgajām skulptūrām, piemineklis krievu rublim Tallinas šosejas malā...

Patīkami, ka tūristiem kaimiņvalstī piedāvā dažādas pārvietošanās iespējas: piemēram, velobraucēji var mīties pa Tartu, bet kājāmgājēji – izpētīt glintu vai izstaigāt Kuresāri. Savu lāci gan vairs tur neieraudzīsim – cik dīvaini ķepainis bija aizceļojis uz igauņiem, tikpat slepeni no turienes bija aizlavījies...

Konsultēja tūrisma firmas "Kredo tūre" grupas vadītājs Sigurds Rusmanis

***

Rēķini pats!

1 igauņu krona – pieci santīmi.

Kafija Igaunijas vecpilsētu kafejnīcās maksā apmēram 50 santīmu.

Firmas zīme – "Kalev" saldumi un alkoholiskie dzērieni ar ilggadīgo marku "Vana Tallinn".