Kopā viņi saucas Age Of Stones. Nesen mūziķi ir pabeiguši darbu pie debijas albuma "Sapņojiet!", tas jau pieejams mūzikas veikalos.

Niks Jaunzems Iesauka: Nikotīns Grupā: vokāls, ģitāra Vecums: 23 Horoskops: Mežāzis Hobiji: snovbords, makšķerēšana, mūzika Mīļākie mūziķi, dziesma: Lenija Kravica dziesma "Are You Gonna Go My Way". Grupas The Beatles, Deep Purple, Rolling Stones, Nirvana Iecienītākais izteiciens: Bitīt matos!

Valts Jakubovičs Iesauka: Košais Bobs Grupā: soloģitāra, vokāls Vecums: pilni 23 Horoskops: Auns Hobiji: mūzika un blandīties apkārt Mīļākā dziesma: Šo rītu ņem par piemiņu Iecienītākais izteiciens: Jopcik popcik!

Mareks Etmanis Iesauka: Betmens Grupā: basģitāra un ļoti reti vokāls Vecums: 24 Horoskops: Vērsis Hobiji: mūzika Mīļākie mūziķi, dziesma: Muse dziesma "Histery" Iecienītākais izteiciens: Var nočiept vien Bondiņ?

Artis Ābele Iesauka: A-trīs Grupā: bungas Vecums: 23 Horoskops: Zivs Hobiji: mūzika, basketbols, futbols Mīļākie mūziķi, dziesma: Red Hot Chili Peppers. Bundzinieki Dave Weckl, Carter Beauforo, Mike Portnoy Iecienītākais izteiciens: Jo...

Kā debijas albums ir izdevies?

Niks: Šķiet, ka labs. Albumu ierakstījām četros mēnešos, bet pie tā strādājām piecus gadus. Sadarbojāmies ar vairākiem mūziķiem, māsterētājiem – Gati Gaujinieku, Mārtiņu Burkeviču. Albumā ir iekļautas 12 dziesmas. Dažas jau ir skanējušas radio, citas – pavisam jaunas. Katrā ziņā albums ir nopietns gan rokmūzikas, gan tekstu ziņā – par dzīves jēgu, apcerīgumu, nostalģiju... Esam nopietni puiši! Niks: Līdzjutēji, kuri mūs ir klausījušies jau no 90. gadiem, būs dzirdējuši mūs dziedam angliski. Taču nolēmām eksperimentēt, tāpēc debijas albumā viss ir latviski. Artis: Dziesmas tika piecas reizes pārspēlētas. Ierakstījām, tad nepatika, mainījām, rakstījām vēl un tad vēl mainījām skanējumu. Valts: Mums bija trīs metieni, dzemdības. (Smejas.) Beidzot ar labu cilvēku atbalstu būsim to izdarījuši – trešais metiens ir īstais. Jā, vēl ir lieti sviedri, ģitāru un kompjus nesot uz studiju. (Jokojas.)

Kā radās grupas nosaukums Age Of Stones?

N.: Šo vārdu salikumu iztulkot tieši no angļu valodas neizdosies. Age ir vecums, laika posms, kas saistīts ar kaut ko senu. Visu savu agro jaunību mācījāmies no agrākajiem māksliniekiem – kā Deep Purple, The Beatles. Spēlējot ballītēs tieši viņu dziesmas, iemācījāmies dziedāt. A.: Sākumā nosaukums bija Stones Age. Vienā jaukā dienā, braucot uz mājām, iegāju mūzikas veikalā un pamanīju, ka tāda grupa jau ir. Nācās nomainīt – apgriezām otrādi! N.: Viena meitene pļurkstot vienkārši izmeta šādu nosaukumu – Age Of Stones. Mums iepatikās – un tā tas palika!

Kas ir pats svarīgākais, kad esi uz skatuves?

N.: Ļoti labi nodziedāt un pasniegt sevi tādu, kāds esmu, neko nesamākslojot. V.: Svarīgi neko nenolažot, otrs – apkārtējie cilvēki. Spēlējam gan sev, gan publikai. Svarīgi, lai pašam būtu fīlings! A.: Man – bundziniekam – ir svarīgi justies ērti. Ja ģitārists savu setu nospēlē un aiziet, tad man jāsēž pie visiem setiem. Vēl svarīgi ir labi dzirdēt. M.: Cilvēku skaits nav svarīgs, svarīgi justies ērti.

Trakākais, ko nācies darīt mūzikas dēļ?

N.: Grūtākais bija saņemties un sākt dziesmas rakstīt latviešu valodā. Tā ir atklāta valoda – nav tik daudz slenga, ar ko var piemālēt ausis. Vēl mūzikas dēļ tērēju nenormāli lielu naudu. V.: Foršs jautājums! Trakākais sākumā bija dzirdēt, kā Niks dzied latviski, jo izklausījās traki. (Smejas.) N.: Bija dzirdams latviskais akcents! (Visi aizrautīgi smejas.) V.: Sākumā šķita – apžēliņ, metam mieru! Tagad jau viss kārībā! M.: Atteikties no dažādām izklaidēm.

Ar ko asociējas Helovīns?

A.: Neesmu to atzīmējis! V: Tajā dienā (31. oktobrī) man ir vārdadiena, un mani besī, ka visi staigā maskās. N.: Man gan patīk Helovīns! Vidusskolas laikā angļu valodu pasniedza amerikānis, un tajā laikā Helovīnu vēl nesvinēja, ja nu vienīgi bijām redzējuši filmās. Un viņš lēnām, pamazām šos svētkus ievazāja. Daudzi nesaprata, ko mēs vispār tur darām. Tas ir interesanti – mazie bērneļi iet pa mājām un diedelē končas. Regulāri zvanās arī pie manām mājām! Sākumā mani vecāki nesaprata – kāpēc sīkie nāk maskās, prasa konfektes un kliedz: Ķirbi, ķirbi! Un man nācās viņiem paskaidrot – ja nedosiet konfektes, tad pieliks pie durvīm avīzē degošu kaku vai izjokos... M.: Zinu, kā bērni svin, bet pats to nedaru.

Vai atceries savu pirmo randiņu?

N.: Ohhh... Randiņos gāju jau bērnudārza laikā. Nopietnāk bija tīņa gados. Tomēr zināju visu, kā jādara, – man bija instinkts, vīzijas par to. Pirmie skūpsti un tās lietas man nebija nekāds sevišķs atklājums. Biju par sevi pārliecināts. Tas nekas, ka partnerim noteikti šķita, ka esmu āmurs. V.: Pirmo neatceros! Liekas, tas arī bija tajā meklēšanās laikā – tīņa gados. A.: Neatceros! N.: Es gan atceros Arta randiņu, tikai nezinu, vai tas bija pirmais. Mēs ar Arti gājām vienā klasē. Viņam patika meitene klasi zemāk, un mēs gājām pie viņas, jo es arī biju sev noskatījis vienu meiteni. Tad izrādījāmies, ka esam baigie džeki – nu, tādi asie nazīši. Kad meitenes grib pievērst uzmanību, viņas sāk skaļi smieties, bet džeki uztaisa pussalto vai kādam iedod pa aci. M.: To laikam nevar nosaukt par randiņu! Sestajā klasē pēc disenītes mēs – divi zēni, es un Čakis no grupas re:public – pavadījām vienu meiteni uz mājām. Patika laikam?!

Ja meitene tevi pēc koncerta kaut kur uzaicinātu – vai viņai būtu kāda cerība?

A.: Šobrīd – ne. (Visi smejas.) Man ir draudzene! V.: Skatīšos pēc situācijas. Kas zina, kad būs tas koncerts? N.: Dzīve iet uz priekšu. Ja to koncertu noliekam uz nenoteiktu laiku – jā, tad mierīgi. Mēs jau esam tādi atvērti džeki – parunāt par dzīvi, iedot pieci – neesam jau nesasniedzami! V.: Ja pēc koncerta kāds grib ar mums parunāties, pačaloties, patusēties – aiziet! Bet, ja runājam par konkrētiem randiņiem, kur jāiet uz restorānu, tad pagaidām varbūt ne!? M.: Cerība parunāt – vienmēr. Vai vairāk? Varbūt!

Vai cits citam stāstāt savus noslēpumus?

A.: Visi nākam no vienas skolas, kopā esam auguši, tāpēc savas problēmas arī pārrunājam. V.: Viens no kolēģiem atzina, ka viņš skuj kājas. Domāju, ka šāda atklātība par kaut ko liecina. (Visi skatās viens uz otru.) N.: Kurš tad skuj? Gribu zināt! (Smejas.) Ļoti liels laiks ir pavadīts kopā, un cits citu labi pazīstam. Viss, kas notiek, ir kā uz delnas. M.: Intīmos jautājumus jau nestāstām. Kopā tusējamies katru piektdienu.

Ko vēlaties sasniegt?

N.: Grupa Age Of Stones vēlas piedāvāt plašai publikai īstu rokmūziku, kas Latvijā pēdējā laikā kaut kur ir pazudusi. Bez visādiem mārketinga trikiem. Latvijā jau nekad nevarētu būt Sex, drugs and rock’n’roll. Sapņoju reālus sapņus, ko reāli varu arī piepildīt. M.: Lai mūsu dziesmas skanētu radio un cilvēki zinātu, kas tā ir par grupu.

Audio: