Tādā iesīkstējušā sfērā kā dzīvokļu saimniecība tomēr vērojamas arī izmaiņas, un tām būtu jāvēršas plašumā. Jautājumus par Valsts mājokļu aģentūras attieksmi pret to uzdevu aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas vadītājam Jānim Gailim.
Dzīvokļu saimniecība: problēmas un risinājumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr maciņš svešās rokās
– Viens no izmaiņu komponentiem ir jaunā uzņēmuma "Liepājas enerģija" izveide. Kas šajā sakarībā jums būtu sakāms?
– Mums bija "Liepājas siltums", tagad tā vietu ieņēmusi "Liepājas enerģija". Kā zināms, uzņēmumu pārpirka. Un šajā ziņā ir dažādas nianses. Starp citu, par gandrīz nevienam nezināmo Valmieras firmu. Personīgi es nevaru pasacīt nekā konkrēta, taču nezin kāpēc valda viedoklis, it kā šī fabrika nākotnē pie mums varētu iegūt akciju kontrolpaketi. Un tas ir pilnīgi dabiski – vēlēšanās virzīt biznesu nozarē, bez kuras sabiedrība nespēj iztikt. Māju apkure notiks pie jebkurām cenu izmaiņām. No ziemām izvairīties mēs nespējam. Atceros deviņdesmito gadu beigās notikušās pārrunas ar citiem potenciāliem investoriem, taču toreiz kopīgu valodu rast neizdevās. Bez tam visu gribēja izdarīt mūsu pašu metalurgi. Gadi aizritēja, taču jauna siltumcentrāle pilsētā tā arī neuzradās. Un tagad mēs atkal atrodamies uz pārmaiņu sliekšņa. "Liepājas enerģija" nolēmusi mājās ierīkot skaitītājus. Tas ir pareizi, jo bez uzskaites nav iespējams strādāt. Taču uzskaiti nedrīkst balstīt uz vecā aprīkojuma, piemēram, uz esošo siltumpunktu elevatoriem. Siltumpiegādi nevarēs regulēt ar skaitītājiem. To joprojām dara, atverot logus. Ir jāierīko siltummezgli. Un pēc iespējas ātrāk. Pašreizējie 72 santīmi par kvadrātmetru nav nekāda mazā summa! Tādēļ jādara viss iespējamais enerģijas taupīgai izmantošanai. To jau sen dara visā pasaulē. Skaitītājs ir tikai pats sākums, un pēc iespējas ātrāk būs jāsakārto māju iekšējie cauruļvadi, jāsiltina sienas, jānoblīvē logi un tā tālāk.
– Tas viss pie mums notiek ļoti lēni. Droši vien būtu jāveicina mājokļu kopīgas apsaimniekošanas biedrību izveide?
– Bez šaubām. Jo ir visnotaļ pozitīvi piemēri. Esmu iepazinies ar situāciju vairākās šādās mājās, piemēram, Klaipēdas ielā 108. Tur saimnieko paši dzīvokļu īpašnieki. Mājas sakārtošanai viņi paņēma kredītu – 46 tūkstošus latu. Tur pat jumta segums nomainīts, jo bija pārāk nolietojies. Kaut gan naudas visām vajadzībām nepietika, par apkuri, pārrēķinot uz kvadrātmetru, šobrīd reāli maksā 30–32 santīmus. Tātad divas reizes mazāk! Un starpību izmanto kredīta segšanai. Tiesa, biedrība palielināja maksu par mājas apsaimniekošanu no apstiprinātajiem 24 santīmiem līdz 29 santīmiem. Taču pat ar visu to maksas pazemināšanās apkurei kopā ar īres maksu ir visai jūtama. Vēl piebildīšu, ka sākumā šajā mājā bija daudz tādu, kas šaubījās par šāda rezultāta iespējamību, daži principiāli tam neticēja, taču pievienojās vairākumam. Un tagad ir apmierināti visi. Arī man patīkami redzēt paveikto. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mana misija vērsta tieši uz to, lai mudinātu ļaudis pārņemt savā valdījumā daudzdzīvokļu mājas un kļūt par to reāliem saimniekiem. Bez tam ir pilnīgi skaidrs, ka neviens cits pa īstam par mūsu mājokļiem nerūpēsies. Runa varētu būt tikai par konkrētiem pakalpojumiem, kurus saskaņā ar līgumiem sniegs pašreizējās namu pārvaldes vai tāda paša profila firmas. Pieļauju, ka arī sētnieka alga un darba apjoms tiks pārskatīts. Starp citu, mums ar "Jaunliepājas" vadītājiem ir viena kopīga iecere – pilnīgi renovēt kādu no "Laumas" rajona mājām, lai būtu uzskatāms piemērs turpmākai aģitācijai ar faktiem.
– Tomēr norakstīt namu pārvaldes, jādomā, vēl būtu pāragri…
– Uz dažiem jautājumiem spēs atbildēt tikai laiks. Par norakstīšanu pagaidām neviens nedomā. Vēl jo vairāk, gribu uzsvērt, ka šo uzņēmumu darbs pat ir uzlabojies un aktivizējies. Tur daudz kas tiek darīts. Taču, kamēr tie savās rokās turēs maciņu ar iedzīvotāju naudu, tikmēr tērēs to pēc saviem ieskatiem un maksās, kam vēlēsies.
– Arī negodprātīgām firmām?
– Tieši par to jau rakstīja jūsu avīze. Gribētos, lai sacīto adekvāti uztvertu gan iedzīvotāji, gan avīzes lasītāji. Starp citu, jauno saimniekošanas formu ieviešana visā Latvijā rit ar lielu piepūli. Bet par to, ka līdzīpašniekam uz solidāriem pamatiem jāiegulda līdzekļi namīpašuma apsaimniekošanā, bija rakstīts jau 1937.gada Civillikumā! Vēl rodas iespaids, ka Pilsētas dome necenšas paātrināt minēto biedrību izveides procesu savās mājās. Citādi taču dažam labam vairs nebūs ko darīt.
– Varbūt atgriezīsimies pie "Liepājas enerģijas". Kas būtu darāms, lai neatkārtotu "Liepājas siltuma" vecās kļūdas?
– Gribētu ticēt, ka "Liepājas enerģija" attīstīsies pareizā virzienā. Iespējams, man trūkst informācijas, tādēļ tuvākajā laikā man paredzēta tikšanās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Suškova kungu. Svarīgs ir jautājums par siltuma zudumiem. Lai izvairītos no tiem, jāiegulda prāvi līdzekļi. Par šiem jautājumiem es interesējos deviņdesmitajos gados, kad biju Pilsētas domes deputāts un "Liepājas siltuma" padomes loceklis. Runā, ka šobrīd zudumā ejot 30 procentu siltuma, taču man šķiet, ka vairāk. Tas notiek galvenokārt siltumenerģijas pārvadīšanas procesā lielos attālumos pa pārāk liela diametra cauruļvadiem. Protams, par siltumu jāmaksā tik, cik jāmaksā. Taču visa nelaime, ka zudumi ir iekļauti tarifā.
– Tas nozīmē, ka arī šajā ziņā varētu taupīt?
– Tieši tā! Tādēļ es ar nepacietību gaidu uzņēmuma attīstības koncepcijas publiskošanu. Neesmu pārliecināts, ka šobrīd strādājošā TEC ir tik ļoti nepieciešama Liepājai. Jau deviņdesmitajos gados tika visnotaļ apšaubīta tās lietderība dienvidu – ziemeļu virzienā ierīkoto garo siltumtrašu dēļ. Iespējams, daudz optimālāka būtu vairāku mazāku siltumavotu izmantošana. Taču sīkāk komentēt šo ideju nevaru. Ir jāredz projekti, jāuzticas speciālistu aprēķiniem. Bet, ja runājam par pagājušajā gadā ierīkotajiem siltummezgliem, tad maksa par tiem bija krietni vien sadārdzināta. Atspēkot to nav iespējams. Tajās mājās, kas atdalījās, siltummezglu ierīkošana izmaksāja lētāk. Bez tam es interesējos par situāciju arī citās pilsētās. Firmām, kas nodarbojas ar šādu siltummezglu ierīkošanu, peļņai jābūt pieņemamai, bet ne pārmērīgai. Taču visu ietekmē apetīte… Un vēl vajadzīgi labi speciālisti, kuri sekotu siltummezglu funkcionēšanai.
– Renovācija taču ietekmē arī ēku ārējo veidolu?
– Jā. Pat ārējā siltināšana pilnīgi izmaina ēkas kopskatu. Šajā ziņā būtu jāpiebilst, ka māju fasādes izskatās ļoti neaprūpētas. Balkoni vien ir ko vērti. Kāds skats pilsētā paveras, piemēram, iebraucējiem no Klaipēdas puses? Balkonu krāsojumā izmantots viss iespējamais krāsu spektrs, arī apdare atšķirīga, dažviet tie pat aizstikloti. Par to jau sen bija jāparūpējas, jāizvirza stingrākas prasības. Domē taču ir gan arhitekti, gan mākslinieki. Viena balkona sakārtošanai, manuprāt, pietiktu ar 15 latiem. Vēl jo vairāk, ka par tiem sākuši iekasēt maksu. Nezin kāpēc Ventspilī un pat Talsos tādas pašas mājas, kā pie mums, izskatās nesalīdzināmi pievilcīgākas, tās ir pavisam kā jaunas. Taču pašvaldība tā vietā prezentējusi akvaparku, sak, būs divi tūkstoši jaunu darba vietu un tūkstošiem apmeklētāju katru dienu. Ka tikai augstā ideja nebeigtos ar ļoti vērtīgās pilsētas kāpu teritorijas zaudējumu…