Tiesa Londonā 27.maijā pieņēmusi rīkojumu, ar kuru aptuveni 100 miljonu ASV dolāru (apmēram 57 miljonu latu) izkrāpšanā no AS "Latvijas kuģniecība" (LK) vainotajām ārzonu kompānijām jānodrošina 40 miljonu ASV dolāru (apmēram 22,8 miljonu latu) liela drošības nauda, par to preses konferencē informēja uzņēmuma pārstāvji.
LK panākusi būtisku progresu izkrāpšanas lietā Londonas tiesā (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa ir noteikusi drošības naudu tieši šādā apmērā, jo atbildētāji, kas saistīti ar vairākām bijušajām LK vadības amatpersonām, savās liecībās tiesai ir atzinuši līdzekļu izkrāpšanu vismaz 40 miljonu ASV dolāru (apmēram 22,8 miljoni latu) apmērā.
Tiesvedībā, kas Lielbritānijā ierosināta pēc LK prasības, kā atbildētāji figurē piecas ārzonu kompānijas - "Recoletos Limited", "Romanica Overseas Limited", "Skeena Overseas Limited", "Luzero Limited" un "Chandler Limited" -, kas saistītas ar LK bijušajām amatpersonām - tajā skaitā Oļegu Stepanovu, Valēriju Godunovu un Alvi Akmeni - un kas tiek vainotas nelikumīgā vairāk nekā 60 kuģu frakts darījumu noslēgšanā par mākslīgi zemām likmēm 2003.-2005.gadā, tādējādi nodarot LK zaudējumus 100 miljonu ASV dolāru apmērā (aptuveni 57 miljoni latu).
Atbildētāji tiesvedības laikā ir cita starpā piesaukuši arī dažādus Latvijas politiķus un ar LK nesaistītus uzņēmumus, piemēram, Andri Šķēli, Aivaru Lembergu, ārzonu uzņēmumus "Hinch", "Regina".
Šodienas preses konferencē LK valdes loceklis, viceprezidents Raivis Veckāgans, kā arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs gan skaidroja, ka LK nav bijis nekādu saistību vai darījumu ar minētajām personām, tādējādi atbildētāji noveļot no sevis vainu. "Kā Londonas tiesā var stāstīt šādas pasakas?" jautāja Tihanovs.
Veckāgans savukārt uzsvēra, ka šis Londonas tiesas lēmums apliecina, ka naudas izkrāpšana patiešām ir notikusi.
Tiesa savā lēmumā arī informē, ka atbildētāju pārstāvji tiesvedības laikā ir atzinuši, ka aptuveni 12,5 miljoni ASV dolāru (aptuveni 7,125 miljoni latu) ir izmaksāti kukuļos uzņēmējiem Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, lai panāktu līdzekļu izzagšanas shēmas veiksmīgu īstenošanu.
Saskaņā ar tiesas rīkojumu naudas izzagšanā no LK iesaistītajiem līdz 2010.gada 10.jūnijam par labu LK jānodrošina vairāk nekā 55 miljoni LK akciju un papildus Apvienotās Karalistes tiesai līdz 17.jūnijam jāsamaksā 20 miljoni ASV dolāru (11,4 miljoni latu). Savukārt iepriekšminēto tiesas prasību noteiktajā laikā neizpildot, atbildētājiem tiesai līdz 17.jūnijam naudā maksājamā summa dubultojas no 20 miljoniem ASV dolāru (11,4 miljoniem latu) līdz 40 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 22,8 miljoniem latu).
Šāds nodrošinājums atbildētājiem LK izzagšanas lietā jāmaksā, lai tie, pēc tiesas ieskata, vispār drīkstētu turpināt savu aizstāvību tiesā. Ja atbildētāji kādu no tiesas prasībām pilnībā neizpildīs, tiesa viņus atzīs par vainīgiem bez lietas izskatīšanas un piedzīs LK labā summu līdz 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni līdz 57 miljoniem latu).
Tad svarīgi būšot tas, cik kura kompānija ir izkrāpusi, lai LK varētu no konkrētām kompānijām šo naudu piedzīt. Vēršanās nenotikšot pret fiziskās personām, bet gan pret kompānijām.
Lielbritānijas tiesas rīkojums attiecas uz to LK akciju nodrošināšanu par labu LK, kuru nominālais turētājs patlaban ir firma "International Baltic Investments" (IBI), kas saistīta ar izkrāpšanas shēmās no LK vainotā bijušā padomes locekļa Oļega Stepanova juristiem Mārtiņu Kvēpu un Arni Nīcgali.
Stepanova preses pārstāvis Aleksandrs Niklass aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka Stepanovs nav nedz atbildētājs, nedz liecinieks šajā lietā, tāpēc viņa vārda pieminēšana esot tikai lētas spekulācijas.
Savukārt Latvijā par šiem nelikumīgajiem darījumiem risinās kriminālprocess, kurā vairākiem bijušajiem LK vadošajiem darbiniekiem piemērots aizdomās turamā statuss, uzver LK.
LK valdes priekšsēdētājs Imants Sarmulis skaidro, ka Apvienotās Karalistes tiesas rīkojums ir pirmais redzamais solis ceļā uz Latvijas kuģniecības izzadzēju reālu sodīšanu un Kuģniecībai pienākošos finanšu līdzekļu atdošanu.
Kā LK jau vairākkārt informējusi iepriekš, atbilstoši Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes atzinumam daļa no LK pazeminātu frakts likmju līgumu rezultātā izkrāptās naudas tikusi pārskaitīta uz divu LK akciju turētāju - ārzonu kompāniju "Ojay Limited" un "Eastgate Properties Ltd." norēķinu kontiem.
Policijai pieņemot lēmumu par aresta uzlikšanu šīm akcijām kriminālprocesa ietvaros par naudas izkrāpšanu no LK, tika īstenots joprojām neskaidrs un aizdomīgs darījums, kā rezultātā akcijas it kā nonāca IBI pārvaldījumā.
Aizdomas par šā it kā notikušā darījuma fiktīvo raksturu radīja fakts, ka gan "Ojay" un "Eastgate", gan IBI amatpersonas, vienīgie valdes locekļi Mārtiņš Kvēps un Arnis Nīcgalis, ir saistītas ar Oļegu Stepanovu un darījuma sakarā LK atsūtītie dokumenti ir savstarpēji pretrunīgi un cits citu izslēdzoši, skaidro LK.
AS "Latvijas kuģniecība" ir publiska akciju sabiedrība, kuras akcijas kotē vērtspapīru biržā "NASDAQ OMX Riga". LK ierindojas starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra tankkuģu segmentā un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp analogām kompānijām Ziemeļeiropā.