Valsts tēvu vietā alimentus maksā 21 tūkstotim bērnu (26)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams. Video vairs nav pieejams.

Aprīlī valsts tēvu vietā alimentus maksājusi tik daudz bērniem, cik Latvijā piedzimst gada laikā. 30 līdz 35 latus lielos alimentus maksājusi vairāk nekā 21 tūkstotim bērnu - tieši tik daudz Latvijā bērnu piedzima pērn.

Tā svētdien ziņoja LNT raidījums "Top 10", pētot raidsabiedrība BBC vēstīto, ka Latvijā ir bezatbildīgākie vīrieši Eiropā, jo ceturtā daļa bērnu mūsu valstī dzīvo nepilnās ģimenēs.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, Latvija nepilnās ģimenēs dzīvo vēl vairāk - trešā daļa bērnu, un šis ir augstākais rādītājs Eiropā.

Saskaņā ar statistiku 35% bērnu vecumā līdz 14 gadiem Latvijā nedzīvo kopā ar abiem vecākiem, 30% dzīvo ar māti, 2% ar tēvu, bet gandrīz 3% ārpus ģimenes. Lai gan līdzīga situācija ir Beļģijā, Igaunijā un Lielbritānijā, Latvija šajā sarakstā ir pirmajā vietā.

Valsts ģimenes politikas veidotāji gan šo datu ticamību apšauba, jo tie iegūti aptaujājot cilvēkus, nevis tautas skaitīšanas rezultātā. Taču Labklājības ministrijas darbiniece Līga Āboliņa atzīst, tie parāda tendenci attieksmei pret ģimeni un bērniem. Ja deviņdesmitajos gados 83% bērni Latvijā dzima laulībā, tad tagad tikai 57%. Tas parāda, ka bērns vairs nav iemesls, lai vecāki noslēgtu laulību.

Psihoterapeits Sandis Dūšelis, kurš ir pārliecināts, ka Latvijā ir arī ļoti daudz lielisku tēvu, bēdīgo statistiku skaidro ar vērtību sajukumu sabiedrībā. Alus kauss, šņabja glāze ar draugiem vai hokejs bērnus nostumjot malā. Sabiedrība vīrieša nevērību pret bērniem, aiziešanu no ģimenes, uztverot ar sapratni - publiski nenosodot.

Dūšelis norāda - ASV veikti pētījumi liecina, ka vienam vecākam pametot ģimeni, pasliktinās ne te tikai bērnu veselība. Bērniem, kuri aug bez tēva ir 15 reizes lielākas izredzes nonākt cietumā nekā bērniem no pilnām ģimenēm. Pastāv daudzkārt lielākas iespējas, ka šie bērni aizbēgs no mājām, tiks izmesti no skolas, meitenes kļūs par māmiņām pusaudža gados, bet zēni kādu izvaros. Ja māte ir pietiekami nodrošināta un var pavadīt laiku kopā ar savu atvasi, viņai ir visas iespējas izaudzināt kārtīgus bērnus arī vienai. Savukārt, ja sievietei visu laiku jābūt darbā, lai nopelnītu iztiku un bērni aug uz ielas un pie televizora, risks pieaug.

Vērtējot iemeslus, kāpēc tomēr tieši Latvijā, nevis citās zemēs, kur tāpat ir vērtību sajukums, dzīvo visbezatbildīgākie vīrieši, psihoterapeits min latvisko identitāti.

"Latvijā ir daudz atceres dienas, kas nav slikti, bet tas parāda, ka mēs neaizmirstam, nepiedodam. Un tas raksturīgs arī latviešu mentalitātei attiecībās. Sieva vīram pasaka, ka viņš ir neveiksminieks. Tas dod tiesības vīram baigi apvainoties un uz pieciem vai desmit gadiem pacelt dzelteno vai zaļo kartīti, lai nerūpētos par saviem bērniem," norāda Dūšelis.

Saskaņā ar pētijumu Somijā kopā ar abiem vecākiem dzīvo 95% bērnu. Lai gan šie dati izklausās neticami pat pašiem somiem, Somijas žurnālists Juka Rislaki, kurš Latvijā dzīvo jau daudzus gadus, atzīst, ka attieksme pret bērniem abās valstīs ir atšķirīga. Somijā par bērniem ir pieņemts ļoti rūpēties un abiem vecākiem.

"Ir mazas lietas, ko es pamanu. Te tik daudz tēvus, kas stumj ratiņus neredzu, tāpat maz tēvu sporto kopā ar bērniem, spēlē bumbu. Somijā ir izaugusi modernu vīriešu paaudze, kas ir ļoti labi tēvi, bet vienmēr tā nav bijis," sacīja Rislaki.

Vērtējot situāciju Latvijā, somu žurnālists, kā iespējamos iemeslus vīriešu bezatbildībā meklē sarežģītajā vēsturē - tradicionāli vīrieši Latvijā aizgāja karā, tika ieslodzīti cietumos, izvesti. Sievietēm vajadzēja vienām tikt ar visu galā.

Rislaki paradumu maiņu Somijā un tēvu aktīvāku iesaistīšanos bērnu audzināšanā skaidro ar izglītību.Bērniem jau skolā māca par dzimumu līdztiesību. Arī Latvijas ģimenes politikas plānotāji atzīst, ka situāciju var mainīt tikai izglītošana, jo pirms pāris gadiem īstenotā kampaņa par tēvu lomu ģimenē parādījusi, ka Latvija joprojām ir stereotipu varā.

Sandis Dūšelis norāda, ka kādā brīdī, visbiežāk pensijas vecumā, savu bērnu liktenis sāk interesēt arī bezatbildīgos tēvus. Viņi sāk meklēt ceļu pie savām atvasēm, bet bieži vien tas ir par vēlu.

Komentāri (26)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu