Žurnālists un 20 AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) akciju īpašnieks Imants Liepiņš iesniedzis Rīgas apgabaltiesā prasību pret lielāko kuģniecības akcionāru AS "Ventspils nafta" (VN), Mārtiņu Kvēpu, Oļegu Stepanovu, Valēriju Godunovu, Alekseju Ovodu un LK, lūdzot aizliegt kuģniecībai sasaukt, izsludināt un noturēt akcionāru sapulci, kurā tiktu skatīti jautājumi par statūtu grozījumiem, kuros paredzēta padomes locekļu skaita samazināšana.
Tiesai prasa aizliegt sasaukt LK akcionāru sapulci
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Liepiņš arī lūdzis atzīt par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža divus - 25.janvāra un 9.februāra - VN pieprasījumus LK par kuģniecības ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, 15.februāra pieprasījumu Latvijas Uzņēmumu reģistram (UR), kurā lūgts sasaukt LK ārkārtas akcionāru sapulci.
Tāpat prasītājs lūdzis piedzīt solidāri no VN, Kvēpa, Stepanova, Godunova un Ovoda par labu LK 340 406 latu zaudējumus.
Kopā ar šā gada marta sākumā iesniegto prasību Liepiņš bija lūdzis to nodrošināt un aizliegt LK "sasaukt, izsludināt un noturēt LK akcionāru sapulci, kurā tiktu skatīti jautājumi par statūtu grozījumiem, kuros paredzēta padomes locekļu skaita samazināšana, padomes vēlēšanām".
Apgabaltiesa Liepiņa prasību pieņēma izskatīšanai un ierosināja civillietu, nosakot, ka pēc būtības strīds tiks izskatīts šā gada 1.decembrī plkst.10, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas Kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.
Savukārt lūgums par prasības nodrošināšanu tika noraidīts, taču Liepiņš šo lēmumu apstrīdēja Augstākajā tiesā, kas blakussūdzību plānojusi izskatīt rakstveida procesā pirmdien, 24.maijā, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.
Kā izriet no apgabaltiesas lēmuma teksta, Liepiņš prasībā norādījis, ka ir LK mazais akcionārs, kura īpašumā ir 20 latus vērtas LK akcijas, un, strādājot par pētniecisko žurnālistu, prasītāja rīcībā "ir nonākušas ziņas par vairākām prettiesiskām lielākā LK akcionāra VN un tās padomes locekļu darbībām, kas liecina par mērķi nobēdzināt LK aktīvus, nodarot zaudējumus akcionāriem, tajā skaitā valstij, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) personā pieder 10% LK akciju, kā arī nodarīt proporcionālus zaudējumus prasītājam".
Kā norāda pētnieks, apstrīdētajos VN pieprasījumos LK valdei par ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu kā tās mērķis norādīts grozījumu apstiprināšana statūtos un padomes vēlēšanas, turklāt ieplānotie grozījumi paredz noteikt, ka sabiedrības padomes sastāvā ir septiņi locekļi, un pārvēlēt visu padomi.
"Ņemot vērā šāda plānotā akcionāru sapulces lēmuma prettiesiskumu, proti, pēc šāda eventuālā lēmuma pieņemšanas tiesības uz savu padomes locekli dos nevis 8%, bet gan aptuveni 14% balsstiesīgā pamatkapitāla, tādējādi Latvijas valsts faktiski zaudēs tiesības uz savu padomes locekli LK un kontroli pār procesiem visā sabiedrībā," savu prasību motivējis Liepiņš.
Viņš norādījis, ka LK nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, taču 1.martā paziņojumu LK nosūtījis UR, norādot, ka VN vērsusies reģistrā ar pieprasījumu sasaukt LK ārkārtas akcionāru sapulci.
Liepiņš norādījis, ka iepriekšminētie VN pieprasījumi "ir pilnīgi prettiesiski, jo pārkāpj LK statūtus un privatizācijas noteikumus".
Pēc viņa domām, ja pieņem, ka LK akcionāri savā starpā ir noslēguši līgumu ar nosaukumu LK statūti, no kura un no Komerclikuma izriet akcionāra tiesības prasīt valdei un padomei akcionāru sapulces sasaukšanu, tad ir skaidrs, ka apzināta sapulces ar prettiesisku darba kārtību sasaukšanas pieprasīšana ir aprakstīto tiesību izmantošana pretēji Civillikumā nostiprinātajam labas ticības principam.
Pētnieka ieskatā, LK ir uzliekams aizliegums sasaukt, izsludināt un noturēt LK akcionāru sapulci, kurā tiktu skatīti jautājumi par padomes locekļu skaita samazināšanu un padomes vēlēšanām.
Tādējādi Liepiņš kā LK akcionārs, ko ar kompāniju saista statūti, ir tiesīgs prasīt tiesai noteikt, ka LK nav tiesību sasaukt, izsludināt un noturēt sapulci ar prettiesisku, likumam neatbilstošu darba kārtību.
Liepiņš uzskata, ka "prettiesiskais mēģinājums sasaukt LK akcionāru sapulci ir atbildētāju shēma, izmantojot savu pašreizējo ietekmi VN, pārņemt varu LK".
LETA jau ziņoja, ka LK esošā vadībā ir zaudējusi lielākā akcionāra VN uzticību, pretojas uzņēmuma vadības nomaiņai un rada bažas par kompānijas maksātspēju.
Šādas bažas premjeram Valdim Dombrovskim (JL) adresētā vēstulē paudis VN valdes priekšsēdētājs un lielākā akcionāra "Vitol" pārstāvis Saimons Boils, kurš lūdz iejaukties šajā konfliktā un vērtēt UR darbības, atsakoties sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci.
VN pieder 49,94% LK akciju, un abu kompāniju akcijas tiek kotētas biržā.
Patlaban LK valdes priekšsēdētājs ir Imants Sarmulis, bet valdē strādā Andris Linužs un Raivis Veckāgans. Savukārt padomes priekšsēdētājs ir ekspremjers Māris Gailis. Vēl padomē strādā Andris Vilcmeiers, Vladimirs Solomatins, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Miks Ekbaums, Normunds Staņēvičs, Ansis Sormulis, Svens Zālītis, Guntis Ločmelis, Vladimirs Koškuls un Kārlis Boldiševics.
VN vadības adresētajā vēstulē premjeram uzsvērts, ka VN nav pieņemama LK pašreizējās valdes un padomes darbība kompānijas pārvaldībā un tā zaudējusi VN uzticību. Patlaban LK izmaksas esot ievērojami lielākas nekā tām, vadot sabiedrību ar pienācīgu rūpību, būtu jābūt. "Mums ir pamatotas bažas, ka gadījumā, ja pašreizējā LK vadība turpinās darbu, LK pastāv risks kļūt maksātnespējīgai," teikts vēstulē.
Sīkāk vēstulē gan netiek paskaidrots, kādas tieši ir LK vadības nesaimnieciskās darbības un kādi zaudējumi patlaban tiek nodarīti LK.
Noprotams, ka jau 25.janvārī VN vērsās pie LK valdes ar pieprasījumu sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, iekļaujot darba kārtības jautājumu par statūtu grozījumiem un padomes vēlēšanām. Šādas tiesības lielākajam akcionāram paredzot Komerclikums.
LK šo lūgumu nav izpildījusi, tāpēc VN lūgusi sapulci sasaukt UR kas savukārt esot "apzināti novilcinājis" lietas izskatīšanu. Bijusi ilgstoša informācijas apmaiņa, kā rezultātā UR ņēmis vērā LK padomes priekšsēdētāja Gaiļa sniegto informāciju, ka sapulce tiks sasaukta (neminot konkrētu datumu), un atteicies sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci.
Boils vēstulē šādu UR rīcību nodēvējis par tendenciozu pieeju jautājumu izskatīšanai, kā rezultātā pieņemts prettiesisks lēmums.
Premjers lūgts izvērtēt šo situāciju. Valdības vadītājs pēc sarakstes ar Tieslietu ministriju šo informāciju nodevis izvērtēt Valsts kancelejas juristiem. Konkrēti lēmumi šajā lietā vēl nav pieņemti.
Kā ziņots, LK valde jau ir nolēmusi, ka kompānijas ārkārtas akcionāru sapulce notiks tikai šā gada 8.oktobrī.
LETA jau ziņoja, ka VN padome 2008.gada nogalē nolēma pārdot lielāko daļu biznesa nozaru VN asociētajai sabiedrībai - LK. Darījuma summa sasniedza 82,7 miljonus latu, un vienotā paketē LK ieguva VN nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības nozaru uzņēmumus.
Neoficiālā informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecināja, ka, mainoties "spēku samēram" starp vairākām Ventspils tranzītbiznesa uzņēmēju grupām un mainoties ietekmes sfērām, apstājusies arī LK norēķināšanās par šo darījumu, parādam, iespējams, sasniedzot pat 40 miljonus latu.