Video vairs nav pieejams.Prominenti Krievijas cilvēktiesību aktīvisti pauduši gandarījumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā "Kononovs pret Latviju", sakot, ka spriedums ir taisnīgs, bet Kononova aizstāvju sauklis "uzvarētājus netiesā" ir pretējs modernās civilizācijas pamatprincipiem.
Video vairs nav pieejams."Es uzticos Eiropas tiesas tiesnešiem. Viņi ļoti nopietni iedziļinās katrā lietā. Es uzskatu, ka viņu pieņemtais lēmums ir taisnīgs," sacīja Maskavas Helsinku grupas līdere Ludmila Aleksejeva, izsakoties par spriedumu Kononova lietā.
Savukārt viens no izglītības un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Memoriāls" vadītājiem Jans Račinskis noraidīja kritiku, ko spriedumam veltījušas Krievijas amatpersonas.
"Varoņdarbi kaujaslaukā neattaisno noziegumus"
"Tas ir ārkārtīgi kļūdains uzskats, ka šis lēmums nozīmē kaut kādu "atkāpšanos" no vispāreiropeiskajām vērtībām vai, vēl vairāk, no Nirnbergas tribunāla novērtējumiem. Vai arī, ka tā ir "kara rezultātu pārskatīšana"," skaidroja Račinskis.
"Strasbūras tiesas lēmums Kononova lietā nozīmē - kara noziegumi nav piedodami, lai arī kas tos būtu pastrādājis. Un tiem nav noilguma termiņa. Cilvēks var varonīgi cīnīties ar ienaidnieku, un par to viņš pelna visu veidu cieņu, bet, ja šīs cīņas procesā ir pastrādājis noziegumu pret mierīgajiem iedzīvotājiem, tad nekādi varoņdarbi kaujas laukā nevar attaisnot šīs viņa noziedzīgās darbības," uzsvēra Račinskis.
"Uzvarētājus netiesā" - attālināšanās no mūsdienu civilizācijas pamatprincipiem
"Protams, tā ir tiesa, kurai ir jāizšķir, vai kāda cilvēka nodarījums ir noziegums. No likuma skatu punkta mierīgie iedzīvotāji ir jāaizsargā no visām karošanā iesaistītajām pusēm, neraugoties uz to, kura no tām galu galā kļūst par uzvarētāju. Un šī frāze "uzvarētājus netiesā", ko daži izmanto, cenšoties attaisnot Kononova rīcību, - tā, šķiet, atspoguļo attālināšanos no modernās civilizācijas pamatprincipiem," sacīja "Memoriāla" vadītājs.
Tiesneši nobalso 14:3
To, ka Latvija uzvarējusi ECT Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju", pirmdien apstiprināja Latvijas Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. ECT Lielā palāta lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
ECT izplatītajā paziņojumā presei par Lielās palātas spriedumu teikts, ka Latvijas atbildīgo institūciju virzītās apsūdzības pret Kononovu un tam sekojošo notiesājošo spriedumu nevar uzskatīt par neparedzamiem. ECT ar pārliecinošu balsu vairākumu secinājusi, ka darbību, kuras veica Kononovs, pārkāpjošais raksturs bija paredzams un saprotams arī atbilstoši tā laika likumiem.
Iepriekš Latvijai lika maksāt 30 000 eiro sodu
Jau ziņots, ka ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam.
ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas. Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.
Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, par kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos. Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu.
Tiesu darbos iesaistās arī Krievija un Lietuva
Lietā kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija. Vēlāk kā trešā puse tika iesaistīta arī Lietuva.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Nogalina sievieti pēdējā grūtniecības mēnesī
Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.
Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā. Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
Kara noziegumos vainīgajam seši gadi cietumā
2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma sliktās veselības dēļ.
2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas saistībā ar noilguma iestāšanos.
Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.
