Vai algotņi no Latvijas piedalās nemiernieku sadursmēs Kirgizstānā?

Saistībā ar nemieriem Kirgiztānā Krievijā atkal izskanējuši apgalvojumi, ka tajos piedalās arī snaiperi no Baltijas. Šādus paziņojumus izteicis kāds Krievijas domes deputāts, kurš acīmredzot vēlējies kļūt slavens.

Runas par Baltijas kaujinieku piedalīšanos cīņās karstajos punktos parādās vai ik reizi, kad aizskartas Krievijas intereses. Šādi paziņojumi izskanējuši arī tagad, kad Kirgizstānā joprojām turpinās cīņa par varu. Taču Latvijas karotāju tur, visticamāk, nav – tā, komentējot Krievijā izskanējušos izteikumus, norāda Afganistānas veterānu asociācija. Tajā apvienojušies Latvijas bijušie un esošie profesionālie karotāji.

"Afganistānieši" gan nenoliedz, ka naudas apsvērumu dēļ Latvijas militāristi ir karojuši citos ar Krieviju saistītos konfliktos. Piemēram, Čečenijā. Oficiālas statistikas par Latvijas kareivju gaitām neesot, jo katrs par sevi lemj pats. Kā norāda asociācija, profesionāls karotājs, atsaucoties uz interneta sludinājumiem, var nopelnīt no 10 tūkstošiem dolāru mēnesī.

Gunārs Rusiņš, Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija: "Tie ir cilvēki, kas ir zaudējuši darbu vai nevar atrast darbu šajā dzīvē, vai kuriem nav bijis normāla darba utt. Meklē vieglāko ceļu. Vieglākais ceļš ir paņemt rokā ieroci un aizbraukt pakarot."

Krievija meklē ārējo ienaidnieku

Kā atzīmē politologi, lai Baltijas valsts ne tuvu vairs nav Krievijas galvenais ienaidnieks, atsevišķi indivīdi joprojām mēģina populistiski izcelties, meklējot Krievijas ārējos pretiniekus.

Nils Muižnieks,  Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors: "Kopējā Krievijas retorika pret Latviju izmainījusies, bet tas netraucē tiem rīkot ļoti draudīgus militārus manevrus Baltkrievijā un pierobežā, kas bieži domāti, lai mūs iebiedētu."

Tomēr gan afgānistānieši, gan politologi uzskata, ka Krievijas konsekventie mēģinājumi teju katru Krievijas militāro sadursmi saistīt ar baltiešiem, cita starpā, ziņojot par baltiešu snaiperēm jeb "balto zeķbikšu" vienību Čečenijā un Gruzijā - ir stipri pārspīlēti.

Lai arī atsevišķo politiķu populistiskie izteikumi nebūtu jāuztver parāk nopietni, speciālisti nenoliedz, ka tiem ir savs svars kā Krievijas, tā arī pasaules publiskajā telpā. Un Latvijai, Lietuvai un Igaunija tas par labu nerunā.

Uz augšu