Ziemeļu šķērsojuma finansēšanai grib maksu uz visiem tiltiem (343)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib sākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga". Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai, Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem.

Iecerēts būvēt 30 kilometru garu šoseju, bet pāri Daugavai pacelšoties 60 metrus augsts tilts. Savukārt zem Meža kapiem raks Ziemeļu tuneli. Lai arī naudas nekam tādam domē nav, ir nolemts projektu sadalīt četrās fāzēs, lai vismaz vienu no tām paspētu sākt realizēt pašreizējā domes sastāva laikā. Par to, vai īstenos pārējās fāzes, pārliecības nav.

Ceļš cauri Rīgai būs grandiozs. Tas sāksies Berģos, ies gar Ķīšezeru, pie Čiekurkalna nonāks pazemē, pa tuneli vedīs zem kapiem, tad atkal iznāks virspusē un gar Sarkandaugavu pievedīs Daugavas krastā. Pāri Daugavai, cauri Spilves pļavām, gar lidlauku varēs nokļūt Imantā un pēc tam pie Babītes uz Jūrmalas šosejas. Ir tikai viena problēma, kā tikt pāri Daugavai, – pa tiltu vai tuneli. Rīgas vicemērs grib milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāv savu lolojumu un kritizē otra.

Šlesers un Dolgopolovs kritizē viens otra idejas

Ainars Šlesers, Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs (LPP/LC): "Ja mēs runājam par tuneli, tad tunelis, pirmkārt, ir dārgāks, otrkārt, rodas problēma, jo grunts tajā vietā, kur būtu jāatrodas šādam tunelim, noteikti liktu mums pārtraukt ostas darbību šajā teritorijā, būtu nepieciešams ne tikai tuneli borēt, bet nāktos traucēt ostas darbību un viena no lielākajām problēmām būtu tā, ka uz būvniecības laiku būtu apdraudēta, piemēram, kruīza kuģu ienākšana Rīgas centrā, kas nozīmē, ka mēs izietu ārpus aprites, to mēs atļauties nevaram, jo pašreiz kruīza kuģu skaits sāk palielināties Rīgas ostā."

Sergejs Dolgopolovs, RD Attīstības komitejas priekšsēdētājs (SC): "Būs zināmas problēmas, ja mēs paliksim pie augstā tilta. Tikai tādā gadījumā. Ja mēs atgriezīsimies pie iegremdētā tuneļa, nu tad dabīgi tie zaudējumi būs absolūti minimāli, varbūt pat nebūs vispār. Iegremdētais tunelis nesākas pašā krastā, tāpēc arī nav runa par to, ka krasta darbībā kaut kas tiek mainīts."

Grib būvēt, pat ja līdzfinansējuma no ES nav

Otrs klupšanas akmens ir nauda. Šlesers grib pieņemt lēmumu par celtniecību tūlīt, neraugoties uz to, vai ir Eiropas līdzfinansējums vai nav. Dolgopolovs domā, ka reāla celtniecība varētu sākties ne ātrāk par 2014.gadu, kad varētu speciāli piesaistīt Eiropas līdzekļus. Šlesers vēlas Ziemeļu šķērsojuma vajadzībām vēl paņemt to struktūrfondu naudu, kuru valsts ietaupījusi, par krīzes cenām remontējot ceļus. Satiksmes ministrija šādas iespējas noraida, jo Rīgas dome esot nogulējusi pieteikšanos un vilciens esot aizgājis.

Brīdina - pēc gadiem naudas ceļu būvei var nebūt nemaz

Arī par struktūrfondu naudu nākamajam piegājienam pēc 2014.gada skaidrības nav. Ministrijā iesaka Šleseram ar Dolgopolovu nogaidīt, jo nav izslēgts, ka pēc četriem gadiem Eiropas naudas ceļu būvei nebūs nemaz.

Ilze Aleksandroviča, SM Investīciju departamenta direktore, norāda, ka šobrīd nevar pateikt, vai tāds projekts kā Ziemeļu šķērsojums varētu tikt finansēts no nākamā perioda finansējuma, jo arī ir zināms, ka tāda maksātājvalsts kā Vācija ir paudusi viedokli, ka finansējums vairāk jākoncentrē uz mazāk attīstītām teritorijām, arī mazāk attīstītās valstīs uz mazāk attīstītām teritorijām.

Ierosina ieviest maksu uz visiem tiltiem

Šlesers ar Dolgopolovu saprot, ka ne no valsts, ne Eiropas naudas visdrīzāk nebūs, tādēļ reālākais būtu sameklēt investoru vai aizņemties, taču par to negrib atklāti runāt, jo tad būtu jāatbild uz jautājumu, kā panāks šādam projektam tik nepieciešamās valsts un pašvaldības garantijas. Vismaz tuvākos gadus Latvija tādas nedrīkst izsniegt, jo to liedz vienošanās ar Valūtas fondu. Abiem šķērsojuma caursitējiem atšķiras arī izpratne, ko tilta investoram piedāvāt pretī. Šlesers rosina ļaut iekasēt maksu par tilta šķērsošanu, „Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas liecina, ka viņš kādā sanāksmē ar tuvākajiem domubiedriem rosinājis pēc šķērsojuma uzcelšanas noteikt pārbraukšanas maksu uz visiem tiltiem. Dolgopolovs domā, ka investors varētu būt gandarīts ar iespēju attīstīt infrastruktūru blakus ceļam.

Noliedz, ka šķērsojuma būvei ņems aizdevumu

Attīstības komitejas priekšsēdis noliedz, ka tilta finansēšanai varētu ņemt aizdevumu, kā tas darīts, ceļot Dienvidu tiltu. Šlesers tik noraidošs nav. Šlesers: "Tiek piedāvāti dažādi finansēšanas modeļi, bet, viennozīmīgi, tas, kas šodien jau ir skaidrs, ka Rīgas pilsēta no sava budžeta nevar finansēt šāda koridora izbūvi un līdzekļi būs jāpiesaista no ārējiem resursiem."

Abu politiķu degsme būvēt šķērsojumu saistīta ar iešanu uz Saeimu. Gan Šlesers, gan Dolgopolovs rudenī grasās startēt Saeimas vēlēšanās. Tādēļ šobrīd ir pēdējais brīdis, kad viņiem ir iespēja par Ziemeļu šķērsojumu lemt.

Sergejs Dolgopolovs: "Tādēļ es esmu šā projekta fans, varbūt ne tik steidzošs un steidzīgs kā viens otrs cits, bet nu es uztveru to ļoti nopietni un ļoti ar lielu interesi. Žēl, ka es varbūt pats nesagaidīšu, kad varēs pārgriezt to lentīti."

Komentāri (343)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu