Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa atzinusi par nepatiesām, kā arī lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("AirBaltic") vadītāja Bertolta Flika godu un cieņu aizskarošām pērn maijā SIA "TV3 Latvija" (TV3) raidījumā "Nekā personīga" izplatītās ziņas, ka viņš nav īstais lidsabiedrības akciju pircējs un īpašnieks.
Fliks prasību pret telekompāniju, kā arī žurnālistiem Ilzi Jaunalksni un Jāni Krēvicu tiesā bija iesniedzis 2009.gada 8.jūlijā, lūdzot atzīt par godu un cieņu aizskarošām raidījumā izskanējušās ziņas, kā arī no TV3 piedzīt 1000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. No Jaunalksnes tika lūgts piedzīt 50 000 latu kompensāciju, un tikpat daudz Fliks lūdza piedzīt no Krēvica.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa Flika prasību apmierinājusi daļēji, uzdodot TV3 atsaukt par nepatiesām, kā arī godu un cieņu aizskarošām atzītās ziņas, ka Fliks "nav īstais "AirBaltic" akciju pircējs un īpašnieks".
Tiesa no telekompānijas piedzina 1000 latu kompensāciju, kā arī 1000 latu kompensācija piedzīta no žurnālistes Janalksnes.
Pārējā daļā tiesa Flika prasību noraidīja.
Tiesas spriedumu līdz 25.maijam iespējams apstrīdēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Jau ziņots, ka pēdējā valdības sēdē pirms Ziemassvētkiem Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības slēgtajā sēdē tika nolemts, ka Latvijas valsts atsakās no kapitāldaļu pirmpirkuma tiesībām "airBaltic", un tās nopirka Fliks. Tomēr raidījumam kļuvis zināms, ka īstais pircējs nav Fliks, jo viņam tādas naudas tobrīd nebija.
"Nekā personīga" ziņoja, ka raidījuma rīcībā nonākusi arī vēstule, kas adresēta kādas lielas bankas prezidentam un kurā tiek norādīts uz "airBaltic" finansiālajām problēmām: "Satiksmes ministrija kā lielākais "airBaltic" akcionārs izprot kompānijas sarežģīto finansiālo situāciju un nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļiem uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā Satiksmes ministrija izskatīs iespēju palielināt "airBaltic" pamatkapitālu vai arī piesaistīt investorus, ja uzņēmums nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti attiecībā pret tās kreditoriem."
Šo vēstuli parakstījis Ainārs Šlesers (LPP/LC), un uz dokumenta nav citu ministrijas amatpersonu vīzu. Nav arī pazīmes, kas liecina, ka tā bijusi atbilde uz kādu bankas iepriekš rakstītu vēstuli. Šī vēstule vēl vairāk pastiprina versiju, ka Fliks varētu būt tikai izkārtne patiesajiem darījuma veicējiem un ka sarunas ar bankām par akciju pirkumu veica Šlesers, atzīmēja "Nekā personīga".
Raidījums gan atzina, ka nav pierādījumu, ka "Latvijas Krājbankas" aizdevums Flikam un viņam piederošajai firmai pret ķīlu kopumā par vairāk nekā 28 miljoniem latu būtu jebkādā veidā garantēts no Satiksmes ministrijas puses. Tomēr šajā vēstulē bankai Šlesers netieši pasaka, ka darījuma aizmugurē atrodas viņš un valsts nauda.
