Kas ir Frīgānisms? (153)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Flickr/Logan Antill

Plānojot atvaļinājuma ceļojumu uz ārzemēm, eksotiski nestandarta risinājumi un ekonomēšana nu ir kļuvuši īpaši aktuāli. Viens no tiem ir pasaulē populārais dzīvesveids frīgānisms (freeganism), par kuru latviešu valodā diemžēl ir pieejama visai niecīga informācija. Atzīšos: niez rokas izmēģināt kaut ko jaunu.

Īsumā - frīgānisms (no angļu "free" (brīvs) + vegānisms) ir dzīvesstils, kas sevī ietver apmešanos pamestās mājās, pārtikšanu no atkritumiem, brālīgu un nesavtīgu dalīšanos, izvairīšanos no karjeras veidošanas, dārzeņu un citu produktu audzēšanu pilsētas vidē, vegānismu un, visbeidzot, videi draudzīgās sausās tualetes. Tā atbalstītāji cenšas patērēt pēc iespējas mazāk resursu un ir vērsti gan pret patērētāju sabiedrību un materiālismu, gan iesaistīšanos “bezjēdzīgas” modernās ekonomikas stimulēšanā.

Starp citu, pavisam nesen vēl kāds no mūsu portāla darbiniekiem uz pāris dienām bija devies ceļojumā uz Londonu, kur ēdis pārtiku, ko veikali un kafejnīcas, tuvojoties derīguma termiņa beigām, izlikuši uz ielas vai izmetuši atkritumu tvertnēs.

"Dzīvoju pamestā pabā kopā ar skvoteriem un ēdu pārtiku, ko veikali vai kafejnīcas ir izmetuši. Vairāki produkti bija pat labāki par tiem, kurus Latvijā esmu pieradis pirkt par naudu," viņš stāsta.

Nav noslēpums, ka simtiem jauniešu no Latvijas visā Eiropā, īpaši Lielbritānijā, pateicoties likumdošanas atšķirībām, un, protams, ierobežotajām finansēm, dzīvo tā sauktajos skvotos (squatting). Interesanti: pētījumi liecina, ka visā pasaulē ir apmēram 1 miljards šādu nelegālo iedzīvotāju.

Labs piemērs atkal ir Kopenhāgena, kur vēsturiskajā 70. gadu hipiju un mākslinieku rajonā Kristiānijā joprojām dzīvo vairāk nekā 850 cilvēku. Arī šīs komūnas pārstāvji dzīvo oficiālo īpašnieku pamestās mājās. Tie nav ne ubagi, ne zagļi. Gluži otrādi - skolotāji, ārsti un zinātnieki ar ģimenēm. Pastāv arī valde, kas izlemj, kam piešķirt vai nepiešķirt dzīvesvietu uz "salas".

Latvijā gan situācija ir visai atšķirīga.

Pie mums dzīvošana graustos un stāvēšana pie miskastēm drīzāk skaidrojama ar patiesu nabadzību un izmisumu, nevis dzīvesstilu. Un jā! Ja kāds tevi pieķer, tad zini, ka nakti visdrīzāk pavadīsi aiz restēm!

Tad nu arī es, paralēli baudot civilizētās ērtības, tuvāko divu nedēļu laikā esmu nolēmis atrast vismaz vienu kāda restorāna vai veikala nepraktiski izlietotu, drīzāk neizlietotu sviestmaizi, lai mazliet atgādinātu par to, kādā sabiedrībā dzīvojam.

Komentāri (153)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu