Pēc ilgāka pārtraukuma ceļā uz mājām nolēmu iegriezties iemīļotajā Čaka ielas antikvariātā “Vēsture”, kur šad un tad izdodas atrast patiesus literatūras šedevrus, kas iedvesmo gan saturiski, gan ar to neparasto padomju laika dizainu. Arī šoreiz man paveicās.
Pirms stāstu par piedzīvoto, atgādināšu, ka pagājušo piektdien, 23. aprīlī, Svētā Jura jeb Jurģu dienā, tika svinēta Starptautiskā grāmatu diena, kas vēsturiski aizgūta no Spānijas provinces Katalonijas. Tur iedzīvotāji, stāstot leģendas par gudro Sv. Juri, dāvina cits citam grāmatas un rozes.
Un tā, pirmais ieguvums ir poļu zinātniskās fantastikas rakstnieka un filozofa Staņislava Lema 1961. gada romāns “Solaris”. Viņš arī 1970. gada romāna "Neuzvaramais" autors. Kā zināms, tieši “Solari” tālajā 1972. gadā ekranizēja ģeniālais krievu režisors Andrejs Tarkovskis. Savukārt 2002. gadā to atkārtoja Stīvens Soderbergs (Steven Soderbergh).
Otru nopirkto grāmatu biju kārojis jau kopš pirmajiem studiju gadiem, tāpēc iztērētie 1.50 Ls, kas tai brīdī bija palikuši makā, tagad šķiet nenovērtējami.
Ienācis antikvariātā, jau zināju, uz kuru veikala stūri došos, tāpēc, ilgi nedomādams, ķēros pie grāmatu šķirošanas. Kad likās, ka liktenis nebūs labvēlīgs, uz labu laimi ar vienu roku aizsniedzos aiz visām grāmatām tumšākajā plaukta stūrī cerībā, ka kāda no tām būs nejauši aizkritusi. Un jā – rokās turēju izcilā amerikāņu autora Reja Bredberija (Ray Bradbury) 1950. gada stāstu krājumu “Marsiešu hronikas”.
Atgādināšu, ka autora slavenākie darbi līdzās “Hronikām” ir arī 1953. gada antiutopiskais romāns "451 grāds pēc Fārenheita" (Fahrenheit 451) un 1951. gada astoņu stāstu izdevums “Tetovētais” (The Illustrated Man).
Tiešām prieks, ka joprojām starp mums ir lietas, kuru vērtība ir gluži vai nenosakāma. Drukātās grāmatas, atsaucoties uz iepriekš aktualizētajām diskusijām, noteikti ir vērts saglabāt. Tām taču ir savs šarms.
