Ja dīķos un ezeros nosmakušās zivis laikus no tiem tika izvāktas, nav jābažījas, ka ūdens tādēļ būs kļuvis netīrs, saka Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis, komentējot vairāku ūdenstilpju tuvumā dzīvojošo jelgavnieku satraukumu.
Zivju bojāeja ūdeni netīru nepadarot
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ziemā zāģējām āliņģus, un, likās, viss būs kārtībā, bet, kad ledus kusa, atklājās, ka zivis tomēr ir nosmakušas,» stāsta Māra, kura dzīvo pie Langervaldes ielas dīķa un kopā ar kaimiņiem no tā izvākusi ap pieciem tūkstošiem lielāku un mazāku zivju. Tagad viņa nobažījusies, vai bojā gājušās nav kaitējušas ūdens kvalitātei un vai vasarā tajā varēs bez bēdu peldēties.
J.Verbelis teic, ka ūdens nevar būt saindēts, ja vien zivis laikus izvāktas un nav sākušas pūt. Taču, ja cilvēkus tomēr moka nemiers, sertificētā laboratorijā var veikt ūdens analīzi, kas maksātu ap 50 – 60 latu. «Zinu, ka citviet ne tikai zāģēja āliņģus, bet pat pumpēja ūdenī gaisu, tomēr arī tas nelīdzēja,» saka speciālists. Māra stāsta, ka zivis izbēruši nomaļākā vietā un, lai izvairītos no putnu bariem, virsū uzgāzuši zemi. H.Verbelis teic, ka tā gan darīt nevajadzēja – pareizāk būtu bijis zivis aiznest uz mežu, kur tā būtu garda maltīte zvēriem.
Līdzīgs satraukums pirms pāris nedēļām bija ar Gulbju dīķi dzīvojošajiem, jo arī tajā atklājās daudz nosmakušu zivju. Sākotnēji iedzīvotāji pat pieļāva, ka zvīņaines nobeigušās līdz ar sniegu dīķī iekļuvušā sāls vai kādu ķimikāliju dēļ, tomēr arī tur pie vainas bijis skābekļa bads. H.Verbelis teic, ka zivju ūdenstilpēs šogad varētu būt mazāk, taču dažām zivju sugām biezais ledus varētu būt kaitējis mazāk.