Zinātnieku komanda amerikāņu pētnieka Džuliana Zeka (Julian Zach) vadībā pierādījusi, ka ekvatoriālā zona jau labu laiku atrodas kustībā uz ziemeļiem – kustība vērojama pat Klusā okeāna reģionā, kur tā skaitījusies īpaši nekustīga.
Ekvatoriālās joslas pārvietošanās ietekmē klimatu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā nav vainojamas aktuālās klimata pārmaiņas, jo ekvatoriālā zona jau 300 gadus virzās ziemeļu virzienā ar ātrumu 1,4 kilometri gadā. Domājams, ka josla pašreiz atrodas atceļā no dienvidu kustības. Tā notikusi t.s. mazā ledus laikmeta dēļ, kas ievērojami atdzesēja klimatu ziemeļu puslodē starp 1400. un 1850. gadu.
Lietus un negaisa josla vairāku simtu kilometru platumā pa ekvatoru apņem visu planētu. Tā saucamajā ekvatoriālajā joslā virskārta sasilst daudz vairāk nekā jebkur citur. Karstais gaiss ceļas uz augšu un velk sev līdzi gaisa masas no ziemeļu un dienvidu puslodes.
Tā veidojas ziemeļu un dienvidu pasāti, varenas vēju sistēmas, kas izraisa klimata fenomenus, piemēram, musonu lietu Indijā. Ekvatoriālajai joslai novirzoties, izmainās arī pasātu virziens – līdz ar to mainās laikapstākļi visā pasaulē.