Priedaines meža kailcirte uzjundī vecas rētas (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kurmāles pagasta Priedaines iedzīvotājiem nav pamata bažīties, ka ciema nosaukums drīz neatbildīs patiesībai, jo pašvaldības meža daļa netikšot aiztikta, savukārt privātīpašnieks pašreizējā kailcirtē jau nākamgad sola iestādīt jaunas priedītes.

Domāja, ka aptrūkusies malka

Kad pirms pāris nedēļām gandrīz blakus daudzdzīvokļu namu masīvam sāka dūkt mežizstrādātāju firmas MKM meži zāģi un gāzās pirmie koki, iedzīvotāji vēl neuztraucās. "Domājām, ka SIA Centrs aptrūcies kurināmā, tāpēc tiek izzāģēta malka," stāsta Priežu mājas iemītniece Iveta. "Taču vēlāk sapratām, ka tā tomēr ir pilnīga kailcirte, viss tiek nopļauts kā ar izkapti. 20 gadu te dzīvojam, mežiņš mums bija ļoti skaists un mīļš. Visi gāja tur pastaigāties, ar bērniem, ar suņiem. Daži izmantoja rīta vai vakara skrējienam." Arī citi aptaujātie izsaka nožēlu, ka gadu gadiem pierastā publiskā pastaigu vieta nu tiek bezkaislīgi nocirsta.

Nebija nekādu ierobežojumu

Kuldīgas mežniecības mežzinis Jānis Ķeza skaidro, ka mežs pieder privātīpašuma Ozolaine saimniekam Kasparam Kupšem. Mežniecība nevarēja neizsniegt atļauju kailcirtei četros hektāros, jo nekādi aizliegumi šajā nogabalā nav uzlikti. Koki ir gandrīz 100 gadu veci, tātad sasnieguši optimālo ciršanas vecumu. No cilvēciskā viedokļa varbūt pietiktu ar kopšanas cirti, bet, skatoties no ekonomiskā, īpašnieks uzskatījis, ka labāk izmantot kailcirti pēc caurmēra, un likums to neaizliedz. J.Ķeza norāda, ka pašvaldība savulaik teritoriālajā plānā varēja iekļaut normas, kas ierobežo saimniecisko darbību, taču tādu nav. Līdz ar to iedzīvotājiem būs vien dažus gadus jāpiecieš klajums, līdz izaug jauna audze. Turklāt pilnīgi visi koki netiks nocirsti, paliks dažas priedes un arī ozoliņi, piebilst mežzinis. Likums paredz, ka nocirstais mežs jāatjauno piecos gados.

Varēs redzēt cūkmenus

Kā sola K.Kupše, pieci gadi pat nebūs jāgaida, jo jau nākampavasar izcirtums tiks nofrēzēts, lai sagatavotu augsni jaunu priedīšu stādīšanai. "Mežs ir jākopj," viņš saka. "Kopā ar mežsargu izspriedām, ka koki jau ir pārauguši. Negribu pieļaut kļūdu kā īpašuma otrā pusē, kur vētra iznīcināja piecus hektārus. Iedzīvotājiem nav jāuztraucas – no jauna apstādīts mežs dod daudz vairāk skābekļa nekā vecs. Plānots apstādīt ar priedītēm, un arī turpmāk cilvēki to varēs izmantot pastaigām. Vienīgi šobrīd tas skats nav tik pievilcīgs. Bet arī tam savs labums – varēs redzēt, kas tad ir tie, kas mežu piemēslo. Vasarā varēs lasīt avenes."

Iedzīvotāji izvāca atkritumus

"Skumji, bet saprotam, ka mēs tur nevaram neko darīt. Privātīpašums ir privāta darīšana," teic Ināra Ēķe no Oškalniem. "Esam rīkojuši sakopšanas talkas. Pagājušajā gadā iedzīvotāji 100 maisu atkritumu no meža izvāca. Pašvaldība palīdzēja, bet īpašnieks bija ļoti atturīgs. Kad viņam ieminējos, ka talciniekiem varbūt jāuzsauc desiņas, ko pēc talkas uzcept ugunskurā, atbilde bija: "Mežs ir kā pagasta parks, jūs tur staigājat, tad nu arī paši kopiet." Jā, bija skaisti, brīnišķīgas priedes tepat pie mājām, varējām izstaigāties, izskrieties. Tiesa gan, nez no kurienes ik gadu no jauna radās atkritumi. Pašu iedzīvotāji diez vai piecūkoja."

Citiem nedeva

Kā atzīst strīdā iesaistītie, Priedaines meža oficiāli nereglamentētais parka statuss ir neapmierinātības vienīgais iemesls. Uzņēmējs Māris Ušpelis, kura privātmāja atrodas pie paša meža, stāsta, ka savulaik viņš vēlējies privatizēt ap 0,5 – 1 ha nelielu gabalu. Bet pašvaldība atteikusi, jo mežs paredzēts kā publiskā rekreācijas zona. M.Ušpelis tiesājies vairāk nekā trīs gadus, līdz pērn, kad Kurmāles pagastu jau pārņēmusi jaunizveidotā novada dome, tiesa nospriedusi viņam par sliktu. "Tagad iznāk, ka dzīvosim izcirtuma malā," secina iedzīvotājs. Kuldīgas novada domes juriste Inese Ozola-Gūtpelca norāda, ka pagasts pamatoti atteicies nodot privatizācijai: M.Ušpelis bija nolūkojis gabalu no pašvaldībai, ne privātīpašniekam piederošā meža, un tas teritoriālajā plānojumā ir iezīmēts kā atpūtas zona pašvaldības funkciju nodrošināšanai.

Jau iepriekš vīlušies

Iedzīvotāji tomēr nav pilnīgi pārliecināti, ka šobrīd nenojaušamas pārmaiņas kaut kad nākotnē atkal nelaupīs viņu atpūtas iespējas, jo vēsturiskā situācija jau ne reizi vien maldinājusi. Ozolaines īpašumtiesības bijušajam īpašniekam tika atjaunotas jau 90. gadu vidū. Vecās robežas ietvēra arī daudzdzīvokļu un privāto namu apbūvi, tāpēc kā kompensācija tika piešķirts dīķis un mežs ap to. Bijušais Kurmāles pagasta priekšsēdis Juris Štorhs atceras, ka toreizējam īpašniekam saimnieciskā darbība nebija prātā, tāpēc pašvaldība un iedzīvotāji bija pārliecināti, ka varēs brīvi izmantot gan mežu, gan ceļu, gan dīķi. Taču pēc viņa nāves sieva Ozolaini pārdeva K.Kupšem. Jaunais īpašnieks ļoti enerģiski ķērās pie īpašuma sakārtošanas, neņemot vērā iedzīvotāju ieradumus un protestus.

Baidās, ka solījumiem nav garantiju

"Īsti labi tas nav," vērtē J.Štorhs, piebilstot, ka pašvaldība tomēr bija visu mežu teritoriālajā plānojumā paredzējusi kā perspektīvo pagasta kultūras pieminekli. Iespējams, šī informācija līdz mežniecībai vienkārši nav nonākusi. Kā mierinājums iedzīvotājiem paliek pašvaldības mežs, kuru nav plānots cirst. To apliecina arī pagasta pārvaldes vadītāja Dace Gūtmane. "Aizsargājamais mežs – tas ir ļoti plašs jēdziens," viņa piebilst. "Novērtējot visus apstākļus, jāatzīst, ka šajā gadījumā privātīpašnieks rīkojies ne tikai savu likumīgo un ekonomisko interešu vārdā. Mežs bija vecs, vienā daļā jau vētra nopostījusi, jāņem vērā arī kaitēkļu izplatības iespējas." Iedzīvotāji tomēr nav pārliecināti: "Mums nav garantijas, ka pašvaldība kādā krīzē mežu nepārdot privātīpašniekam, kurš drīkst darīt visu.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu