«Viņi izskrēja tādi, kā gulēja». Nodegusī Popes muižas ēka - milzu zaudējums

Ilustratīvs attēls

FOTO: AP/ScanPix

Kad pēc pusnakts liesmas plosīja Popes muižas pārvaldnieka māju, kurā ir desmit pašvaldības dzīvokļi, festivāla «Dziesminieku vārti» dalībnieki, kas nakšņoja blakus ēkā un pirmie pamanīja ugunsgrēku, no liesmām veda ārā cilvēkus - pārsvarā gados vecus. Popes muižas biedrība jau vairākkārt vērsusi pašvaldības uzmanību uz senās, kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas katastrofālo stāvokli, kas bija «bumba ar laika degli».

No mājas tika izvesti kopumā 12 cilvēki - no uguns neviens nav cietis, tomēr viņu sadzīve izpostīta pilnībā. Ugunsgrēks izcēlās 18.jūlijā pēc pusnakts un tika likvidēts 7.50 no rīta.

Ugunsnelaimes skarto vidū arī bērni

Festivāla «Dziesminieku vārti» mākslinieciskā vadītāja Maija Kalniņa nelaimes brīdī atradās piecu kilometru attālumā no muižas un vēl gatavojās gaidāmajam festivālam, kad iezvanījās telefons un viņa uzzināja, kas noticis. «Austras bērnu» klātbūtne, iespējams, paglāba no traģiskākām sekām. «Viņi ātri noreaģēja un palīdzēja iedzīvotājiem izkļūt no degošās mājas. Viņi mēģināja iznest arī kaut ko no sadzīves lietām, bet senās koka konstrukcijas un dakstiņu jumts dega pārāk ātri. Māja bija avārijas stāvoklī, un mēs jau iepriekš vērsām uzmanību uz to, ka tādā nevar dzīvot. Puiši, kas bija iekšā, teica, ka tur bijis briesmīgi - atisanitāri apstākļi,» stāsta Maija Kalniņa. Daži cilvēki no degošās mājas izskrēja apģērbā, kādā karstajā vasaras naktī bija gulējuši. Kādai kundze palicis slikti ar sirdi, jo sadegušas simtiem viņas grāmatu. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji ir zaudējuši visu - viņiem nav pat elementāru ikdienišķu lietu -, «Vārtu» festivālā, kas sāksies piektdien, tiks vākti ziedojumi ugunsgrēkā cietušajiem. Šobrīd festivāla rīkotāji apzina, kas cietušajiem vajadzīgs. Nelaimes skarto vidū arī ģimene ar diviem bērniem.

Milzīgs zaudējums

Šobrīd ugunsnelaimes cēlonis nav skaidri zināms, taču ir pamatotas aizdomas, ka to izraisījis viens no mājas iedzīvotājiem, kurš tobrīd atradies savā dzīvoklī stiprā alkohola reibumā, norāda festivāla rīkotāji. Tomēr tās ir tikai spekulācijas - ir arī versija, ka jau pa dienu bijusi jūtama gruzdēšanas smaka.

Popes pagasta pārvaldes vadītājs Mārtiņš Libkovskis sarunā ar TVNET ir vārdos skops. Viņš noliedz, ka pašvaldības ēka bijusi avārijas stāvoklī. Visi, kas gribēšot, tikšot nodrošināti ar dzīvojamo platību. Kopā ar sociālo dienestu tiks domāts par palīdzības sniegšanu.

Popes muižas biedrības pārstāve un festivāla organizatore Dace Vašuka pirms vairākiem gadsimtiem celto (senāka par 19.gs.), arhitektoniski vērtīgo ēku raksturo vārdiem «bēdu leja». Pēc tam, kad uz mājas jumta uzkrita koks, pašvaldība patiesi nomainīja jumtu, sakārtoja ārējās elektroinstalācijas. Fasāde bija sliktā stāvoklī, bet bija cerība, ka to atjaunos. Toties mājas iekšpusē pavērās skumja aina - elektroinstalācijas katastrofālā stāvoklī, dūmvadi gadiem netīrīti, griesti briesmīgi, kāpnes, kas veda uz otro stāvu, ar caurumiem. Kad viens no puišiem steidzās uz otro stāvu glābt sievieti, kas nevēra vaļā durvis, viņš gandrīz iesprūda kāpnēs, kurās bija caurums. Apstākļi mājā bija antisanitāri, daži iemītnieki pārlieku aizrāvās ar alkoholu. Respektīvi, vēsturiski nozīmīgā ēka bija «bumba ar laika degli», bet pašvaldības remontdarbi - «lāpīšanās». Pārzinot Popes pagasta situāciju, Vašuka saka, ka pašvaldība darījusi, ko varējusi. «Popē ir slikta situācija ar dzīvojamo fondu, un nauda pagastam ir tik, cik ir. Cilvēki, kas tur dzīvoja, nebija ne bagāti, ne motivēti, tomēr viņiem patika dzīvot skaistajā vidē.» Biedrības pārstāve saka, ka zaudējums ir milzīgs, jo nodegusī ēka - kultūrvēstures piemineklis - piederēja kopējam muižas ēku ansamblim, kas tagad ir izjaukts. Viņa cer, ka netiks pieņemts lēmums nojaukt valsts nozīmes pieminekli un pārvaldnieka māja tiks atjaunota. Notikušais savā ziņā ilustrē daudzu Latvijas muižu bēdīgo stāvokli.

«Velna kalpu» muiža

Popes muižas pārvaldnieka mājas celtniecības precīzu datējumu nav. Tā varēja būt senāka par 19.gs. Sākotnēji ēka bijusi simetriska. Ēkas rizalīta frontons ar vertikālā ovāla lodziņu bijis samanāms arī kādā 19.gs. vidū veidotā gleznojumā. Ēka jau 20. gs. pirmajā desmitgadē tika paplašināta, tai piebūvējot pagarinājumu ziemeļu galā un šauru izvirzījumu austrumu pusē. Ēka bijusi divstāvīga, ar velvētiem pagrabiem. Ēkas fasāde bija rotāta ar aplikatīviem joniskiem kapiteļiem, kas darināti no koka un apmesti ar ģipša pārklājumu.

Līdz ar skolas izvietošanu muižas kungu mājā, pārvaldnieka ēkā tika izveidoti dzīvokļi. Pēdējos gados apdzīvoti tika gandrīz visi ēkas dzīvokļi, kopskaitā vienpadsmit.

Popes muižā filmēta slavenā izēšanās epizode latviešu filmā «Velna kalpi».

Muižas parkā aug visskaistākais Latvijas dižskābārdis (apkārtmērs 3 metri), milzu ozols (apkārtmērs 6 metri), īves un ēdamo kastaņu koki. Muižas komplekss 1996. gadā atzīts par Eiropas nozīmes arhitektūras pieminekli.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu