Rīgas domei nav papildu līdzekļu "pasaulē dārgākā" Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības turpināšanai, - informē laikraksts "Diena". Gandrīz droši, ka Dienvidu tilta pievedceļu būvniecībai Pārdaugavā pilsēta nesaņems gaidītos septiņus miljonus latu Eiropas Savienības (ES) naudas. Pilsētas mēra Nila Ušakova (SC) teiktais, ka arī no pašvaldības papildu finansējuma nebūs, nozīmē projekta iesaldēšanu jau tuvākajos mēnešos.
Dienvidu tilts sagraus Rīgas budžetu
TVNET jau rakstīja, ka šogad Rīgas domei jāsāk atmaksāt pirmie kredītmiljoni - 8,5 miljoni. Savukārt jau 2013. gadā Rīgai nāksies maksāt nepilnus 38 miljonus latu. Un tā – līdz pat 2024. gadam, kad summa samazināsies. Projektu apturēt nav iespējams un nemaksāt nedrīkst – tāds ir līgums, kas ticis uzspiests rīdziniekiem.
Būvnieki: visu nozagšot
Paši būvnieki lēš, ka objektu pametīs martā. "1,2 miljoni latu, kas piešķirti šogad, uz tik daudz firmām nav nekas. Tie jau sen būtu apgūti, ja nebūtu tādas ziemas - sniegs un lieli mīnusi," nemierā ar mazajām naudas summām ir viens no būvniekiem , "Rīgas tiltu" ģenerāldirektors Albins Jasaitis. Ar šo finansējumu nepietiek pat objekta iekonservēšanai un apsargāšanai, tādēļ viņš paredz, ka pēc būvlaukuma pamešanas visu vērtīgo no tā nozags: "Ja tagad tur stāv ielu apgaismojums ar visiem ķermeņiem, kabeļiem, tas ne tikai var aiziet, tas arī aizies. Arī visa armatūra tiks nogriezta un aiznesta vienas dienas laikā," brīdina Jasaitis.
Lai iesāktos darbus turpinātu, būvnieki prasa 10 miljonus latu. Tādā gadījumā Dienvidu tilta trešā kārta, kas ietver pievedceļu izbūvi no tilta līdz Ziepniekkalna ielai, tiktu pabeigta nākamajā gadā vienlaikus ar otro kārtu - Slāvu rotācijas apli un dzelzceļa pārvadu otrpus Daugavas.
Ušakovs vairās apstiprināt projekta iesaldēšanu, taču vairākkārt uzsver, ka pašvaldība nevar atļauties iedot nekādu papildu naudu. Finanšu departamenta aprēķini liecina, ka domes ieņēmumi janvārī atpalikuši par 27,5% no plānotā. Tādēļ, lai tā spētu pildīt ar likumu noteiktās funkcijas, turpmākajos mēnešos pilsētai var nākties ierobežot naudas daudzumu investīciju projektos, ziņojumā domniekiem norāda departamenta direktore Ilga Tiknuse.
EK naudu nedos
Kad pērn pašvaldība sāka 23,1 miljonu vērtā satiksmes objekta būvniecību, tika teikts, ka projektam piesaistīs ES naudu. Taču Satiksmes ministrija (SM), kas pati esot ieteikusi tilta trešo kārtu virzīt konkursam par Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, gada nogalē, atsaucoties uz "Eiropas Komisijas pārstāvju neoficiāli pausto viedokli", informēja, ka projektu nevar pieteikt atsevišķi, bet pieteikums būtu jāgatavo par visu tiltu kopā ar pievedceļiem, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa.
Taču tādā gadījumā tas būtu klasificējams kā apjomīgs projekts ar izmaksām virs 50 miljoniem latu, kura īstenošanai būtu nepieciešami tādi administratīvie resursi, kas neatsvērtu samērā mazo finansiālo guvumu. Tagad SM aicina domi ES fondu naudai pieteikt kādu citu objektu Rīgā.
Neprasmīga projekta vadība. Kurš atbildīgs?
Pateicoties Rīgas domes izvēlētajam tilta finansēšanas modelim, pirmā kārta īstenībā izmaksājusi 258 miljonus latu. Sākotnējai cenai jeb 85,5 miljoniem latu jāpieskaita 172,5 miljoni latu, ko veido procenti (6,25% gadā) un inflācijas uzcenojums. Valsts kontrole pēc revīzijas publiskoja skaitļus, kas liecina, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni izlietoti finansējuma iegūšanai. Rīgas domes neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.
/nginx/o/2021/10/14/14137555t1h978c.jpg)