Origami jeb Japānas papīra locīšanas mākslas pamatlikums ir: tikai viena papīra loksne un neviena griezuma. Lai spēles meistari, darinot sarežģītus veidojumus, sasniegtu teju neiespējamā robežas, talkā tiek ņemta pat augstākā matemātika.
Locīšanas ģēniji Origami (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Roberts Langs labprāt atceras karu – tad viņš aplūko slaveno kauju trofejas: sarežģītus veidojumus, no kuriem rēgojas draudīgi deguni, spalvainas kājas un krampjaini žokļi. Toreiz savus, galvenokārt japāņu, pretiniekus viņš iebaidīja ar lapsenēm, herkulesvabolēm un lidojošiem zarkukaiņiem. Savukārt pretuzbrukumā tie sūtīja dievlūdzējus un degunradžvaboles.
Bug war jeb kukaiņu karā, kas 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā plosījās talantīgāko origami meistaru vidū, nebija nekādu noteikumu, izņemot abus šīs mākslas pamatlikumus: tikai viena papīra loksne un neviena griezuma vai plēsuma. Roberts Langs par katru cenu gribēja gūt uzvaru – protams, arī pār starptautisko papīra locīšanas eliti, bet vispirmām kārtām pār ģeometriju, kura dziļākos locīšanas noslēpumus atklāj tikai pašiem neatlaidīgākajiem, bezbailīgākajiem un apķērīgākajiem origami māksliniekiem.
Parakņājies pa kartona kasti, Langs izvelk tumši pelēku posmkāji. “Trumpis vienmēr bija vislielākais skaits kāju, radziņu vai antenu. Jo izveidot figūru ar vairākām nokarenām ekstremitātēm, var, tikai izplānojot visu ar milimetra precizitāti un pareizi aprēķinot katru locījumu.” Šajās sacīkstēs tika radītas figūras, kuras pirms 20 gadiem neviens nebūtu uzskatījis par realizējamām.
Šobrīd Langa slepeno bug war ieroci – datorprogammatūras izstrādātu kukaiņu radīšanas metodi – izmanto pat autorūpniecībā, proti, gaisa spilvenu pilnveidošanai. Kad jāsaloka milzīga kosmosa teleskopa lēca, lai to iekrautu transporta raķetē, meistara padomu meklē arī astronomi. Runājot par origami tēmu – gandrīz neviens vairs nešaubās: lai arī lokot lapas virsma sarūk, ar pareizo tehniku ir iespējams gandrīz viss.
Roberts Langs ir fizikas doktors, vairāk nekā 40 patentu īpašnieks pusvadītāju lāzera tehnikā un vairāk nekā 500 apbrīnojamu papīra figūru autors – sākot ar punktotu mārīti (opuss 330) un parasto vientuļniekvēzi (opuss 62), beidzot ar pašaizliedzīgi muzicējošu, lai arī nedaudz patuklu vijolnieku (opuss 122). Lai gan dažam vidusmēra origami piekritējam tas šķiet neizdibināmi, ārpasaulīgi un pat nedaudz baisi, šis fakts ir neapstrīdams – origami lauciņā Langs ir ģēnijs.
Tātad pirmā atziņa: visas nokarenās detaļas, piemēram, zirnekļa kājas, vaboles žoklis un lijas pirksti, vienmēr jāveido no riņķa pamatformas. Otrā atziņa: ir iespējams izveidot neierobežota skaita ekstremitātes, vajag tikai izveidot vajadzīgā skaita apļus.
Kāds specializēta papīra ražotājs no Masačūsetsas vienu brīdi par astoņiem dolāriem loksnē piedāvāja Roberta Langa kukaiņu papīru – izgatavotu no šķiedrainas banānkoka lapas. Tas ir ārkārtīgi plāns, tomēr stingrs un locīts saglabā ideālu blīvuma un elastīguma attiecību. Roberts nosmej: “Tas ir origami papīru Stradivāri!”
Savai cunftei Langs ir izpelnījies izkārtni pat Ņujorkas Modernās mākslas muzejā. Un, ja meistars piesakās uz kādu origami konferenci, pasākuma organizētāji par apmeklētību var neuztraukties – cilvēku, kam papīra locīšana ir vaļasprieks, pasaulē ir ļoti daudz. Turklāt, lai kaut reizi paskatītos uz Roberta Langa pirkstiem un darbošanos, viņi labprāt mēro pat tālu ceļu.
Origami kopienu vieno savstarpēji atrunāta slepena vienošanās par to, kā izlokāmas vēža spīles un zaķa ausis, kā veidojams lejas vai augšas locījums, iegrimušais vai pamata locījums. Viņi zina, kā, izvirzot pretlocījumu uz āru, eleganti satīt papīra ekstremitātes smaili, lai kājas lejasdaļā izceltu, piemēram, pēdu vai nagu.
Pēc kāda kolēģa domām, Langs ir izveidojis vislabāko alni, kāds jebkad ir salocīts. Ievērības cienīgs ir arī viņa opuss 182 – 38 centimetrus augsts Švarcvaldes pulkstenis ar dzeguzi, ko Langs, piedaloties kādā japāņu televīzijas raidījumā vairākās stundās izlocīja no vienas tā saucamā ziloņādas papīra loksnes. Pulkstenim netrūka ne rādītāju, ne putniņu, ne čiekuru atsvaru.
Vēlu vakarā viņš pacietīgi iesaistās sarunā ar jaunekli par savulaik uzmeistaroto koi karpu, kuru klāj 400 ar roku radītas zvīņas. Sarežģītā karpas veidošana jauno cilvēku esot novedusi izmisumā. Meistars sarunu biedram vaļsirdīgi atzīstas: arī man šo zivi atkārtot vairs negribētos...
Visi origami piekritēji ar lepnumu atsaucas uz tradīciju, kuras saknes meklējamas 600 gadu senā pagātnē – japāņu Muromati ērā. Tolaik samuraju klases pārstāvji ceremoniālas dāvanas, piemēram, rīsu vīna krūkas, iepakoja mākslinieciskos papīra veidojumos. Tāpēc Japānā papīra locīšana ātri vien kļuva par nacionālo laika kavēkli. Tomēr gadsimtiem ilgi modeļi bija gaužām vienkārši: kastītes, kuģīši un dzērves – veidotas no pāris locījumiem. Šos darinājumus cilvēki dāvāja viens otram kā talismanu.
19. gadsimtā japāņu tradīcija izplatījās visā pasaulē, sajaucās ar Spānijā un Francijā tapušiem locīšanas paņēmieniem un 19. gadsimta trīsdesmitajos gados Vācijā pat kļuva par pamatu audzināšanas koncepcijai bērnudārzos – ar origami tika stimulēta bērnu koncentrēšanās spēja.
Simts gadus vēlāk par papīra maģiju ieinteresējās arī burvju mākslinieki – tādi kā Harijs Hudini un Roberts Herbins, bet 20. gadsimta piecdesmitajos gados, pateicoties kādam japāņu zivju pārdevējam, kas no samitrināta papīra izveidoja iespaidīgu gorillas figūru, origami kļuva par vērā ņemamu mākslas formu, kurai pievērsās aizvien vairāk amatieru. Savukārt toreizējo zivju tirgoni Akiru Jošizavu mūsdienu papīra locītāju aprindās godbijīgi dēvē par Meistaru.
Nedaudz vēlāk no senās tradīcijas atdalījās strikti zinātnisks atzars, kurā matemātiķi centās formulēt locīšanas principus, nevis pretendējot uz mākslas statusu, bet gan izmantojot formulas un aksiomas.
Daudz pārsteidzošāka ir origami matemātiķa Ērika Demēna atziņa – savā doktora disertācijā viņš ir atrisinājis slaveno fold-and-cut problem jeb locīšanas–iegriešanas problēmu. Viņa pētījums pierāda: no vienas loksnes var izveidot jebkuru plakanu, daudzstūrainu figūru – salokot lapu kompleksā veidā un pirms atlocīšanas vaļā izdarot vienu taisnu griezumu, var izveidot jebkādu figūru. Jeb Roberta Langa vārdiem runājot: ar ārkārtīgi smalku un elastīgu papīru patiesi zinošs origami eksperts var, piemēram, miljoniem reižu salocītā lapā izdarīt tikai vienu taisnu griezumu, lai savstarpēji saistītā virtenē izveidotos visi Šekspīra kopoto rakstu burti.
Tomēr Langa personībai ir arī cita šķautne: viņš nojauc robežas. Piemēram, 2001. gadā Roberts uzteica labi apmaksāto lāzerfiziķa darbu, lai turpmāk ģimeni apgādātu tikai ar origami. Daudzi nodomāja, ka Roberts ir jucis. Tas izklausījās neticami – it kā galvas smadzeņu ķirurgs paziņotu, ka turpmāk naudu pelnīs ar tamborēšanu. Taču tas nostrādāja!
Toreiz Carhs GMBH tehniķi vērsās pie amerikāņu locīšanas eksperta, lai konsultētos par automašīnas gaisa spilvenu attīstību. Ar precīzu datorsimulāciju viņi gribēja pārbaudīt, kā atveras taisnstūrveida, sfēriskie un riņķveidīgie gaisa spilveni. Par simulācijas pamatpunktu datorprogrammā inženieriem vajadzēja ieprogrammēt gaisa spilvenu aiz armatūras paneļa – un tieši tas neparko neizdevās. Saņurcīts gaisa spilvens ir matemātisks murgs. Tā skaidrās ieloces un neregulārās krunkas aritmētiski ir teju neaptveramas.
“Jau pirmajā telefona sarunā mani nepameta doma, ka šīs problēmas risinājums sen jau eksistē,” stāsta Langs, "proti – manā datorā!” Šobrīd Vācijas datoros virtuālie gaisa spilveni tiek saņurcīti, izmantojot Roberta Langa origami programmatūru. Kopš tā laika amerikāņu fiziķim ir jauna, līdz šim nezināma profesija: rūpniecības dizaina locīšanas konsultants.
Pēc Lielbritānijas medicīnas tehniķu pieprasījuma Langs ir uzskicējis sirds implantu: niķeļa un titāna sakausējuma tīkls ar zondi tiks aizvadīts līdz novājinātajam orgānam, kur tas, ne pie kā nepieķeroties, izpletīsies un apņems sirds muskuli. Pēc cita pasūtītāja pieprasījuma Langs izgudroja maku, ko var pārvērst glābšanas segā. Kādai sporta komandai viņš uzskicēja dzērienu paplāti no kartona, ko var salocīt kā lielu beisbola cimdu, ar kuru skatītāji no tribīnēm var māt saviem elkiem. Langa projektētā salokāmā soma, kurā uzglabāt sterilizētus medicīniskus instrumentus, jau tagad tiek plaši lietota operāciju zālēs, turpretim viņa piedāvātais variants – kā no zemes pacelt un ietīt suņu izkārnījumus, nepieskaroties tiem ar roku, tirgū vēl nav ieraugāms.
Langs domā, ka objektīvas tehniskas problēmas, ko nav iespējams atrisināt ar origami palīdzību, pēc ilgāka laika būs uz pirkstiem skaitāmas. Piemēram, salokāma un kabatā iebāžama sporta kurpe jau eksistē, arī satelītu saules buras un ģeogrāfijas kartes tiek locītas saskaņā ar origami likumiem. Pētnieki meklē arvien jaunas iespējas, kādos origami būtu kombinējams, piemēram, ar atziņām par pumpuru atvēršanos un kukaiņu spārniem. Drīzumā kļūs skaidrs, vai origami var padziļināt izpratni par olbaltumvielu šķelšanos.
Tomēr daudz labprātāk Langs loka figūras. Jo kas gan ir pieticīga izgudrotāja slava nelocītāju pasaulē pret brīnišķīgo slavas altāri origami piekritēju saimē, kuru var iegūt tikai apmaiņā pret vienu valūtu: skaistu origami.