Kases aparātu reforma varētu izmaksāt 250 miljonus eiro

LTA pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka tā ir vairākkārt paudusi bažas par kases aparātu reformas izmaksām un «nereālistiskajiem jauno prasību ieviešanas termiņiem», uzsverot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai. Tomēr reformas īstenošanas gaitā bažas esot izrādījušās pamatotas, jo asociācijas ieskatā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) solījumi, ka lielākā daļa kases aparātu pēc reformas ieviešanas nebūs jāmaina vai būs ar nelielām izmaksām viegli pielāgojami jaunajiem noteikumiem, bijuši maldīgi.

«Jāmaina vai jāpielāgo ir visi 67 000 ierīču un reformas kopējās izmaksas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, ko būtu jāsedz uzņēmējiem un visai sabiedrībai. Sākotnēji LTA izmaksas vērtēja 70 miljonu eiro apmērā,» uzsvēra asociācijā.

LTA skaidroja, ka VID Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes procesā apzināti pauž nepatiesu informāciju, maldinot gan uzņēmējus un sabiedrību, gan valsts pārvaldes iestādes. Kā piemēru LTA minēja MK noteikumu projekta sākotnējās ietekmes ziņojumā norādīto, ka 88% lietotāju varēs turpināt izmantot lietošanā esošos kases aparātus. To, pēc asociācijā paustā, 2014.gadā izdevumā «Finanses» apstiprinājis arī viens no VID ierēdņiem, norādot, ka «nodokļu maksātājus, kuru apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz 200 000 eiro, jaunās tehniskās prasības neskars».

Tāpat asociācija uzskata, ka VID maldinājis arī Saeimas deputātus, atbildot uz to pieprasījumu skaidrot ieilgušo kases aparātu reformas gaitu. Pēc LTA teiktā, VID deputātus informējis, ka reģistrēto elektronisko iekārtu un ierīču skaits ir 61 000, no kurām nodokļu maksātājiem būtu jānomaina apmēram 15 000. Atbilstoši VID aprēķiniem maksimālā reformas finansiālā ietekme varētu būt 20 miljoni eiro, jo lielu daļu ierīču iespējams pilnveidot, kas izmaksātu kopumā 3,8 miljonus eiro, bet par tām, kuras jānomaina, izmaksas ir aptuveni 16 miljoni eiro.

Turklāt asociācijā atzīmēja, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš deputātiem skaidroja, ka 21% no minētajām izmaksām pievienotās vērtības nodokļa maksātāji var atskaitīt kā priekšnodokli, norakstot nolietojumu uzņēmumu/iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Viņa skaidroja, ka atbilstoši iepriekš veiktajai tirgus izpētei, jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošajiem kases aparātiem sākumcena ir 250 eiro, turpretī kases sistēmām atkarībā no sarežģītības – no 600 līdz 1000 eiro. Ministre atzīmēja, ka patlaban lietotajiem kases aparātiem, kurus var pielāgot jaunajām prasībām, izmaksas būtu no 50 līdz 100 eiro, informēja asociācijā.

LTA norādīja, ka reformas izmaksas palielina nesamērīgie sertificēšanas un atkārtotas sertificēšanas izdevumi, jo esošā kārtība paredz katram uzņēmumam veidot un sertificēt individuālu risinājumu. Pēc asociācijā paustā, katra modeļa sertificēšanas izmaksas gulstas pārsvarā uz vienu uzņēmumu, nevis uz vairāku lietotāju loku. Turpretī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs modeļa jēdziens attiecināms uz to kases sistēmu, kas pielietojama vienlaikus vairākiem uzņēmumiem un tādējādi tā lietotāju skaits ir plašāks. Līdz ar to katra modeļa sertificēšanas izmaksas sadalāmas uz lielāku skaitu lietotāju un uzņēmējiem ir vieglāk uztverams, skaidroja LTA.

Asociācijas ieskatā nedefinētie sertificēšanas noteikumi, kur par atskaites punkts vairs nav valdības nolemtais, bet VID ierēdņu interpretācijas par drošiem aparātiem, ir radījuši nevienādu attieksmi un selektīvu pieeju dažādu kases aparātu ražotāju ierīču vērtēšanā. Turklāt, pieļaujot atkāpes no normatīvajos aktos fiksētajām prasībām, ka riskam tiek pakļauti arī iekārtu ražotāji, piemērojot tiem nevienlīdzīgas prasības, balstoties uz vieniem un tiem pašiem tehniskajiem noteikumiem, uzsvēra LTA.

«Paužot nevienādu attieksmi pret iekārtu ražotājiem, kas norāda uz atsevišķa ārvalstu ražotāja privilēģijām, lobējot tā intereses, tiek apdraudēta veselīga konkurence iekārtu ražotāju starpā un tas savukārt rada apjukumu un neērtības uzņēmējiem, kuri izvēlas un lieto ierīces. Sertificēšanas process ir pabeigts vairākiem desmitiem ierīču, kas vairāku mēnešu, pat pusgada laikā tā arī nav nonākušas VID reģistrā, jo ierēdņi pieprasa arvien jaunus uzlabojumus, kas iepriekš nav definēti. Katras izmaiņas un papildinājumi prasa ieguldījumus,» pauda asociācijā.

LTA skaidrojumā, minētā situācija sadārdzina galaprodukta vai pakalpojuma cenu, tādējādi patērētājam rezultātā nāksies samaksāt par jaunajiem kases aparātiem. «Tāpēc rodas pamatoti jautājumi par tik lielu izmaksu nepieciešamību un par to, vai jaunu kases aparātu ieviešana izskaudīs gadījumus, kad darījumi kases aparātā vispār netiek reģistrēti. Līdz ar to ir apšaubāmi, vai jaunu un dārgu kases aparātu ieviešana vispār atstās kādu iespaidu cīņā ar ēnu ekonomiku,» atzīmēja asociācijā.

Atbilstoši VID publiskotajai informācijai par Nodokļu kontroles pārvaldes nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem 2016. un 2017. gadā, Elektronisko kases aparātu programmatūrā 2016.gadā tika konstatēti 18 iejaukšanās gadījumi, bet 2017. gadā tie bija seši. Tomēr asociācijā uzsvēra, ka tieši iejaukšanās kases aparātos joprojām tiek minēts kā viens no argumentiem reformas pamatojumā. «Tādejādi, ar VID ierēdņu palīdzību, kases aparātu sertificēšana mūsu valstī ir kļuvusi par labu un ļoti ienesīgu biznesu, jo ierēdņu izdoma ir neierobežota un katram uzņēmumam ir jāsertificē absolūti unikāls risinājums,» uzsvēra LTA.

Asociācija iepriekš bija iesniegusi sūdzību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), par aizdomām, ka kases aparātu reformas īstenošanā VID darbinieki gūst labumu. Balstoties uz saņemto sūdzību, KNAB nosūtīja VID atklātu vēstuli ar jautājumu, vai minētās aizdomas ir pamatotas, uz ko VID atbildēja noliedzoši. Tomēr asociācijas ieskatā VID darbība uzskatāma par «afēru» un tā uzskata, ka kases aparātu reformas īstenošana «būs pirmais gadījums Latvijas 100 gadu vēsturē, kad tik lielas «afēras» ir bijušas pilnīgi nesavtīgas, un šādi lieli ieguldījumi bijuši bez jebkāda labuma autoriem un «afēru» apkalpotājiem.»

Vienlaikus LTA atzīmēja, ka kases aparātu sistēmas risinājums, ko VID patlaban paredzējis ieviest, citur Eiropā jau ir novecojis. Asociācijā norādīja, ka pakāpeniska reformas īstenošana ļautu kases aparātu nomaiņu pēc vajadzības papildināt ar jaunākiem un modernākiem tehniskiem risinājumiem. Līdz ar to LTA uzskata, ka pretēji VID paustajam, ka kases aparātu maiņa visā valstī radīs triecienu ēnu ekonomikai, tā tiks palielināta lielo reformas izmaksu dēļ. Turklāt pretēji Valdības deklarācijā paredzētajam, ka no 2019. gada 1. janvāra, paredzēts reģistrēt darījumus e-vidē, VID vēlas turpināt dārgo sertifikācijas procesu, paziņojot, ka deklarācijā rakstītais nav spēkā, uzsvēra asociācijā

«Pēdējā laikā VID veiktās aktivitātes, demonstratīvi ejot reidos pie uzņēmējiem un «konstatējot», ka tiek lietoti noteikumiem neatbilstoši kases aparāti, ir uzskatāma par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, jo VID darbinieki, neizejot no kabinetiem, var redzēt, kādas ierīces kurš uzņēmējs lieto,» skaidroja LTA.

Asociācijā uzsvēra, ka par negodīgu rīcību no VID puses uzskatāma arī prakse vispirms uzņēmējiem Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nosūtīt paziņojumus, ka tie drīkst turpināt lietot kases aparātus, kuriem atsaukti sertifikāti, un aparātus, kuriem tiek veikta sertifikācija, bet veicot pārbaudes, noformēt aktus un likt divu nedēļu laikā nomainīt kases aparātus, bieži vien norādot uz viena konkrēta ārvalstu ražotāja aparātiem.

«Šobrīd visus Latvijas tirgotājus, tajā skaitā ne tikai veikalus, bet arī ēdinātājus, degvielas tirgotājus, un visus citus, kuriem ikdienā jālieto kases aparāti, ir satraukusi VID labas pārvaldības principiem neatbilstoši veiktā kases aparātu reforma, kas uzņēmējos radījusi tikai haosu, stresu un atkal stiprinājusi neuzticēšanos valsts pārvaldei kā tādai,» pauda LTA.

Jau vēstīts, ka pērn 1. janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem jāpielāgojas līdz aizvadītā gada 1. jūlijam.

Atbilstoši MK noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti bija jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā zema, VID iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot no 2017.gada 1. jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī.