Pēc ierastajām siltajām ziemām, kad sniega sega saglabājās tikai dažas dienas, decembra un janvāra sals mūs piespieda siltāk ģērbties un vairāk rūpēties par siltumu mājoklī. Lai gan cilvēks lielā salā spēj izdzīvot, savvaļas dzīvnieki ne vienmēr ir gatavi stiprajam salam.
Mazas “katastrofas” dabai ir vajadzīgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš atzīmē, ka šogad ziema atšķiras no iepriekšējām, jo teju nedēļu turējās gandrīz 30 grādu sals. Zeme ir dziļi sasalusi, tāpēc daudzu amfībiju un reptiļu skaits ievērojami saruks. Dzīvniekiem, kuri ziemas miegu guļ ūdenī, ir lielākas izredzes izturēt lielo salu. M. Pupiņš uzskata, ka ugunskrupju, tritonu, bruņurupuču skaits pēc ziemas samazināsies.
DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā teica, ka kardinālu pārmaiņu nebūs. Piemēram, daļa putnu nosals, bet tas ir novērots arī agrāk. Ornitologi nespēj atbildēt, kuras putnu grupas salā cietīs visvairāk. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka visvairāk cietīs sīkie putni, piemēram, zīlītes un zvirbuļi. Lielajiem putniem nometniekiem ir labākas iespējas atrast barību un izdzīvot.
Tas ir dabisks process, ka izdzīvo stiprākie un izturīgākie. Dabiskās atlases process ir nenovēršams. Dažkārt šādas nelielas "katastrofas" ir vajadzīgas, lai radītu brīvas nišas citām dzīvnieku un augu sugām.