Viens no šodienas galvenajiem secinājumiem: steidzīgi jānostiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, lai tā varētu stāties pretī “Latvijas gāzei”. Jo, izlasot “Latvijas gāzes” vadītāja Adriana Dāvja interviju laikraksta “Dienas Bizness” pirmdienas numurā, vismaz man ir sajūta, ka monopoluzņēmums savā varas apziņā balansē uz bezkaunības un visatļautības robežas.
Es nevaru iedomāties kādas bankas vai lielveikala vadītāju, kurš uzdrīkstētos teikt: ziniet, man nav baigi interesanti tie jūsu 10 lati pirkumā vai 100 lati depozītā, labāk ejiet prom. Savukārt Dāvis ir pateicis tieši to, izmetot, ka viņam ērtāk visiem Latvijas iedzīvotājiem nopirkt elektriskās plītis, nekā krāmēties ar viņiem kā sīkiem klientiem.
Es nemaz nerunāju par to, ka elektrības patēriņš arī vairo LG peļņu, tātad Dāvis nav korekts. Es runāju par toni, kas liecina, ka šis uzņēmums jūtas valsts valstī, turklāt tik stiprs, ka “dzīs” cauri sev izdevīgus lēmumus, pat ja tiem nav objektīva pamata. Lūk, mums esot jārēķinās ar dabasgāzes cenu pieaugumu par 30% no 1.maija, jo a) Eiropā beidzas ekonomiskā krīze, b) strauji pieaugšot naftas (attiecīgi arī dabasgāzes) cena. Maigi izsakoties, apstrīdami ir abi Dāvja apgalvojumi, un viņš pats nevar to neapzināties. Tātad vienkārši ignorē neērtus faktus un, izmantojot uzņēmuma monopolstāvokli, dzen Latvijas mājsaimniecības (komunālie maksājumi) un ekonomiku kopumā (pašizmaksas kāpums, mazāks noiets) tālākā depresijā.
Kāpēc es uzskatu, ka Dāvja prognozēm nav pilnīgi nekāda objektīva pamata? Kas tās par muļķībām, ka Eiropā beidzas ekonomiskā krīze?! Es viņam ieteiktu kaut izlasīt šodienas Rietumu laikrakstus (protams, ja viņš zina, neskaitot krievu, vēl kādu svešvalodu). “The Wall Street Journal” šodien precīzi norāda, ka runāt par ekonomikas atveseļošanas nav pamata, jo nav zināms, kā ekonomikas uzvedīsies bez valsts finansiālām injekcijām miljardiem dolāru vai eiro apmērā. Citi laikraksti izklāsta lielās “Deutsche Bank” galvenā ekonomista Tomasa Meijera viedokli, ka Eiropa ir tādā krīzē, ka apdraudēta ir eiro zonas pastāvēšana. Biznesa informācijas aģentūra “Dow Jones” šodien informē, ka Austrumeiropas ekonomiski spēcīgākā valsts Polija atzinusi, ka neskaidrās ekonomiskās situācijas Eiropā rezultātā par reālu termiņu eiro ieviešanai Polijā jāuzskata 2015. gads (starp citu, šis Polijas eiro ieviešanas biroja atzinums liek apšaubīt arī Igaunijas un Latvijas valdību izziņotos termiņus eiro ieviešanai). Ja LG šefam nepatīk Rietumu mediji, varu piedāvāt iepazīties ar Krievijas, vairākos no kuriem runa ir par gaidāmo naftas cenas kritumu.
Pat apnika saukt piemērus. Tātad: ekonomikas ministram būtu jāsaprot, cik lielā mērā Regulators aizstāv valsts intereses un vai ir pietiekoši neietekmējams (es kaut kā sapņos redzēju ainu, ka Regulatora vadītāja Andrejeva svin “Slāvu restorānā” kopā ar Dāvi savu apstiprināšanu amatā). Ja Kamparam ir šaubas, lai rīkojas. Otrkārt, es ļoti ceru, ka kāda partija Latvijā spēj beidzot formulēt praktiski īstenojamu, pietiekoši strauji (teiksim, piecu gadu laikā, ātrāk nav iespējams, saprotu) īstenojamu rīcības plānu, kā atbrīvot Latviju no šā monopoluzņēmuma diktāta. “Latvijas gāzes” negatīvā ietekme uz Latviju ir samērojama ar "Parex" nodarīto.
