Cēzars uzbrūk savam znotam
Tajā pašā gadā, kad Kleopatra bija spiesta bēgt no Ēģiptes, romiešu karavadonis Jūlijs Cēzars šķērsoja Rubikonas upi, sakot vārdus: “Kauliņi ir mesti!” Nodrošinājies ar spēcīgu armiju, viņš tagad bija gatavs pieteikt savas tiesības uz Romu.
Cēzara galvenais pretinieks bija viņa agrākais draugs un znots Pompejs. Abi sadūrās pie Farsalas pilsētas Grieķijā. Pompejs cieta smagu sakāvi, tomēr izdzīvoja un ar kuģi devās uz Ēģipti meklēt palīdzību.
Kad sakautais Pompejs ieradās Nīlas deltā, Kleopatras brālis Ptolemajs XIII gatavoja savu armiju cīņai pret Kleopatru. Pompejs lūdza audienci pie valdnieka Ptolemaja. Šis lūgums izraisīja paniku galminieku vidū. Ziņas par Jūlija Cēzara lielo uzvaru jau bija sasniegušas Ēģipti, un Ptolemaja XIII padomnieki baidījās, ka šķietami neuzvaramais Cēzars kļūs par viņu ienaidnieku, ja Ēģiptes valdnieks uzņems Pompeju. Tāpēc viņi nolēma Pompeju nogalināt. Kāds virsnieks devās uz Pompeja kuģi un lūdza romieti kāpt laivā. Pēc Plūtarha stāstītā, laivā Pompejs vingrinājās teikt runu, ko bija sacerējis valdniekam Ptolemajam XIII. Taču, pirms laiva sasniedza krastu, virsnieks un divi viņa palīgi izvilka zobenus.
“Viņš neteica ne vārda un nežēlojās, bet, sapratis, ka nevar ne atkauties, ne aizbēgt, aizsedza savu seju,” rakstīja Plūtarhs.
Lai satiktu Cēzaru, ieritinās paklājā
Četras dienas pēc Pompeja noslepkavošanas Aleksandrijas lielajā ostā ar desmit karakuģiem un 4000 romiešu karavīriem ieradās Jūlijs Cēzars. Ptolemaja XIII galminieki steidzās pretī romiešu karavadonim un parādīja viņam nocirsto Pompeja galvu. Cēzars riebumā novērsās un deva pavēli galvu sadedzināt un apglabāt. Pēc tam viņš valdnieku pilī Aleksandrijā uzaicināja pie sevis gan Ptolemaju XIII, gan Kleopatru, lai izbeigtu viņu strīdu.
Trīspadsmit gadus vecais Ptolemajs XIII tūlīt atstāja savu armiju un ieradās pie Cēzara. Pa to laiku viņa vīri izvietoja karaspēka vienības pie visiem Aleksandrijas ceļiem, lai neļautu Kleopatrai ierasties pilsētā. Viņi uzskatīja, ka Kleopatras prombūtnē Cēzars par Ēģiptes valdniekiem iecels Ptolemaju XIII un otru māsu.
Taču Kleopatra atrada risinājumu. Viņa ieritinājās paklājā, ko kalpotāji ienesa zālē, kur uzturējās Cēzars.
“Stāsta, ka sākumā Cēzaru savaldzinājusi Kleopatras izdoma, jo viņa izrādījās drosmīga un interesanta sieviete,” vēstīja Plūtarhs.
Pēc visa spriežot, Kleopatra nebija skaistule, kas atbilstu mūsdienu priekšstatiem. Viņas portrets uz tālaika monētām rāda sievieti ar spēcīgu degunu un diezgan resnu kaklu.
“Taču bija ļoti valdzinoši ar viņu sarunāties. Viņas balsī skanēja saldme, bet viņas mēle bija kā instruments ar daudzām stīgām,” rakstīja Plūtarhs.
52 gadus vecais Jūlijs Cēzars bija slavens visā Vidusjūras reģionā, un pēc uzvaras pār Pompeju viņš bija kļuvis par Romas varenāko vīru. Tādai sievietei kā Kleopatra, kam bija nepieciešama gan Romas aizsardzība, gan dēls, viņš bija ideāls objekts pavedināšanai. Un slavenais romiešu karavadonis neglābjami iemīlējās sievietē, kas viņa priekšā izritinājās no paklāja. Tūlīt pēc tam Cēzars Kleopatru atkal iecēla valdnieces tronī.