Izrādās, latvietim savu tautas brāli nebūt nav viegli saprast. Ne tāpēc, ka atšķiras viedokļi par valdību vai to, kurš premjers būtu labāks. Bet tāpēc, ka mēs izrādās esam ārkārtīgi bagāti ar valodas izlokšņu daudzveidību. Kādi pārpratumi rodas dažādo izlokšņu dēļ?
Droši vien paši zināt stāstus, kā rīdzinieks gadiem ilgi nesaprot savus latgaļu radus, vai ar ko kurzemes piekrastē beigtos saruna par jebko. Latviešu valodas institūts jau gadu desmitiem lolo milzīgu sapni par Latvijas izlokšņu enciklopēdiju.
Izejot no mājas daudzi no savu dzimto izloksni no svešiniekiem slēpj, ārpus tuvākās radu saimes runājot tikai latviešu literārajā valodā. Par konkrētā cilvēka izcelsmi liecina tikai atsevišķas intonācijas, norautas galotnes vai sajaukts platais e ar šauro.
Taču Latvijas izloksnes ir daudz bagātākas. Tajās ir daudz tādu vārdu, par kuriem lielākajai daļai valsts iedzīvotāju nav ne jausmas. Piemēram, gandrīz visi sapratīs, ka mākuonis vai mārkuonius ir tas pats mākonis. Bet ne visi - ja kurzemnieki vai latgaliēši sāks stāstīt par skaistiem debesīs peldošiem bāņiem, pūžņiem vai tūčiem.
83.gadus vecā Viesītes iedzīvotāja Ārija Jurkeviča ir viena no retajām, kas var runāt novadā ietilpstošā Saukas pagasta izloksnē. Tā latviešu literārās valodas pratējam ir viegli uztverama, lai gan zinātnieki to klasificējuši kā dziļo sēlisko izloksni. Sirmgalve šajā izlosknē runāja visu bērnību līdz skolā bija spiesta mācīties runāt latviešu literārajā valodā.
Stārķim 40 vārdi, kartupelim - 100
Analizējot daudzos Latvijas izloksnes pētnieki atklājuši pārsteidzošu ainu. Piemēram, stārķis Latvijā tiek saukts vismaz 40 dažādos vārdos, tostarp kaļusts, žurējs, bočans un stārks. Teju nepārspēts ir kartupelis – 100 dažādi nosaukumi. Kartupelis Latvijā tiek saukts arī par buliku, pampāli, kartapuli, ābali un tupuli. Arī kartupeļu novākšana atsevišķos novados nezinātājam ir grūti atšifrējama nodarbe. Piemēram, Madonas pusē – tupeņus mauj.
Pūrs ir purvs, bet rāceņi - kartupeļi
Ja runā kurzemnieki ar latgaļiem , pārpratumi var rasties, piemēram, Kruzemē kvieši ir pūrs, kamēr Latgalē pūrs ir purvs. Rāceņi visiem Latvijā ir lopbarības kultūra, kamēr kurzemniekiem tie ir kartupeļi. Dažas no 512 izloksnēm ir jau izmirušas. Citās runātāju skaits migrācijas un plašās mediju ietekmes dēļ ir strauji samazinājies.
Tomēr Latviešu valodas institūts (LVI) kopš trīsdesmitajiem gadiem pēta un ir paspējis savākt ievērības cienīgas mūsu valodas bagātības. LVI ir skapiji ar simtiem kladīšu, kur aprakstītas teju visas Latvijas apdzīvotās vietas, izloksnes īpatnības un vārdi. Šie kartotēku skapji glabā simtiem tūkstošu kartīšu. Tomēr izrādās tā vēl visa ir par maz, lai īstenotu valodas institūta gadu desmitiem loloto sapni par Latvijas izlokšņu vārdnīcu. Tomēr ir jau iznācis pilotprojekts un dialektu atlants. Tagad samazinātais finansējums plašus pētniecības darbus liedz turpināt, lai gan laiks deg.
Katrs savējo uzskata par pareizāko valodiņu
Pārsteidzoši, ka katras izloksnes lietotāji sevi uzskata par pareizākās valodas runātājiem. To apliecina pētnieku novērojami. Arī LNT ziņas par to pārliecinājās filmējot tikai divās vietās.
Tiesa sociālantrapolgs Klāvs Sedlenieks norāda, ka tādas pareizākās valodas nav. Paši iedzīvotāji radījuši hierarhiju, lai gan pie mums tik traki kā Lielbritānijā neesot, ka tur attiecīgas izloksnes trūkums var liegt iespēju iekļūt noteiktā sabiedrībā.
Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka valoda nosaka veidu, kā mēs domājam. Tomēr šis pieņēmums tiek plaši apstrīdēts un visticamāk izlokšņu bagātība nav vainojama tajā, ka latvieši tiek uzskatīti par kašķīgu tautu. Hipotēze tiek apstrīdēta, jo igauņiem, piemēram, valodā nav dzimtes, kamēr latvieši visu sadala vīrišķajā un sievišķajā. Vai tas nozimētu, ka mums ar igauņiem ir pilnīgi atšķirīga domāšana un saprašanās nav iespējama?
Ja šī hipotēze tomēr būtu pareiza, tad latviešiem vajadzētu lieliski saprasties ar lietuviešiem. Tikko iznākušais Baltu valodu atlants, kas atzīts par vienu no aizvadītā gada notikumiem Latvijas zinātnē apliecina, ka valodas un ģeogrāfiskās robežas nesakrīt. Izlokšņu pētījumā redzams, ka ja valsts robežas noteiktu valoda, tad mēs savā valstī droši varētu iekļaut Žemaitiju, jo šī reģiona izlosknes ir ļotu tuvas latviešu runātajām.
