VSIA "Latvijas Koncerti" katru otro gadu aicina klausītājus baudīt klasicisma laika ģēniju daiļradi festivālā "Vīnes klasika", kas šogad notiks no 5. līdz 13.februārim. Šī gada festivāla jaunums ir kinofilmu rādīšana Spīķeru koncertzālē, kur skatīsimies Agņeškas Holandas filmu "Pārrakstot Bēthovenu" un Miloša Formana lenti "Amadejs", kas saņēma astoņus "Oskarus".
Festivālu "Vīnes klasika" 5.februārī Lielajā ģildē atklās Latvijas Nacionālais simfoniskai orķestris diriģenta Ūla Rudnera vadībā, kurš pirms diviem gadiem sajūsmināja Latvijas publiku ar izsmalcinātu klasicisma mūzikas lasījumu. Šoreiz diriģents izvēlējies Franča Šūberta draiski rotaļīgo uvertīru "Rozamunde", kā arī Ludviga van Bēthovena brīnišķīgo Septīto simfoniju un Fantāziju klavierēm, korim un orķestrim, kas priekšvēsta monumentālo "Odu priekam". Solists būs žilbinošais Latvijas publikas mīlulis no Sanktpēterburgas Antons Ļahovskis, atskaņojumā piedalīsies arī Latvijas Radio koris. Ventspilī koncerts notiks teātra namā "Jūras vārti" 6.februārī pl. 17:00.
10.februārī Mazajā ģildē koncertēs nu jau visā Eiropā, kā arī Japānā atzītais Trio Dali, kur kopā ar čellistu Pjēru Kristianu Lamarku un pianisti Amandīni Savarī spēlē viena no Latvijas izcilākajām mūziķēm Vineta Sareika. Programmā Franča Šūberta, Ludviga van Bēthovena, Jozefa Haidna mūzika.
13.februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs retums - Georga Frīdriha Hendeļa oratorija "Mesija" aranžējumā, ko veicis sava vecākā kolēģa talanta kvēls apbrīnotājs Volfgangs Amadejs Mocarts. Pie diriģenta pults - ugunīgais baroka mūzikas speciālists no Igaunijas Andress Mustonens, kura vadībā muzicēs solisti, Sinfonietta Rīga un Valsts akadēmiskais koris "Latvija".
Spīķeru koncertzālē 9.februārī skatīsimies Agņeškas Holandas (Agnieszka Holland) filmu "Pārrakstot Bēthovenu" (2006) - vēsturiskām puspatiesībām un nepatiesībām pilnu, taču aizgrābjošu stāstu par Devītās simfonijas tapšanas laiku (titullomā Eds Heriss). 11.februārī redzēsim 1984. gadā uzņemto Miloša Formana lenti "Amadejs", kas saņēma astoņus "Oskarus", neskaitot citas prestižas balvas. "No muzikoloģiskā viedokļa arī šis stāsts, tāpat kā "Pārrakstot Bēthovenu", būtu vērtējams vismaz kritiski, kaut vai tādēļ, ka smagi nodara pāri Antonio Saljēri, taču ka mākslasdarbs tas ir neiedomājami satriecošs, emocionāls, košs un asprātīgs, turklāt pilnīgi ticami rāda, kāds patiesi varēja būt nemirstīgais Mocarts", uzskata muzikologs Orests Silabriedis.
