Mančestras puiši, kas vēlas būt "anti Liami Galaheri", - "Delphic" - šonedēļ laiž klajā savu debijas albumu.
Delphic "Acolyte" (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Delphic "Acolyte"
(Chimeric/Polydor)
8/12
Par "Delphic" britu mūzikas prese runā jau sen, uzsverot, ka beidzot, iespējams, panīkušajā Mančestras mūzikas dzīvē ir iemirdzējies jauns avatārs. Pirmie grupas pagājušā gada singli ("Counterpoint", "This Momentary") bija gana interesanti, lai šīs runas turpinātu un ar cerībām šā gada sākumā iekļautu "Delphic" ikgadējā BBC jauno talantu saraksta (Sound Of 2010 Top 10) augstajā 3.vietā. Tas nozīmē, ka 165 vadošie Lielbritānijas mūzikas kritiķi prognozē šiem puišiem lielus panākumus. Parasti jau viņi nekļūdās, kaut gan pats iekļūšanas fakts šajā Top10 jau ir plašs solis ceļā uz atpazīstamību.
"Delphic" būtībā spēlē vieglu, dejisku rokmūziku, liekot daudziem mūzikas apskatniekiem vilkt līdzības ar oriģinālajiem Mančestras indie deju korifejiem New Order. Paši puiši gan nelabprāt atzīst šādus salīdzinājumus, taču vienlaikus, visticamāk, apzinās, ka viņiem ir daudz kas kopīgs (skanējums, kodolīgie dziesmu nosaukumi "Submission" garā, izcelsme) ar šo leģendāro apvienību. Ja mēģinām skatīties uz "Delphic" 2010.gada kontekstā, tad definīcija būtu šāda: Klaxons + Bloc Party + White Lies + The Temper Trap.
Grupa izveidojusies 2007.gadā, un tās pamatā muzicē trīs puiši - Ričards Bordmans (Richard Boardman), Mets Koksedžs (Matt Cocksedge) un Džeimss Kuks (James Cook).
"Delphic" debijas platē, ko Berlīnē producējis tur mītošs elektroniskās mūzikas producents Evans Pīrsons (Ewan Pearson), iekļautas desmit dziesmas, kas organiski pāriet vienā otrā, radot hipnotisku, viendabīgu skaņas ainavu. Šis nav izteiktu radiosinglu albums, katrā ziņā neviens no jau izdotajiem singliem (arī aktuālais "Doubt") nav uzskatāms par supergrāvēju, kas varētu atvērt visas iespējamās durvis.
Platē blakus tradicionāliem 4 minūšu gariem skaņdarbiem atrodams arī viens teju 9 minūšu garš elektronisks ceļojums - titulskaņdarbs "Acolyte", kurā puiši sakausējuši ambient, shoegaze un deju mūzikas elementus. Asociācijas ar 1980.gadu grupu Tears For Fears rodas pēc "Submission", savukārt 80.gadu sintipopa estētika un melodija spraucas cauri vispopsīgākajam albuma hitam "Halcyon".
Kopumā solīda debija, taču par jaunajiem Mančestras mesijām šos puišus gan nedēvētu.
Izdošanas datums - 11.01.2010.