Baiba Sipeniece - Gavare: ir jāsaprot, ja tevi nemīl (103)

Piedāvājam TV dīvas Baibas Sipenieces-Gavares spilgtākās atziņas:

“Šī desmitgade bijusi tik bagāta, tik sātīga, tik ražīga gan darbā, gan ģimenē, ka man tagad ir bail! Mana lielākā dāvana būtu, ja nekas manā dzīvē kardināli vairs nemainītos.”

“Kad biju ilgi raudājusi, kāds mans no augšas pateica vai varbūt pašai pietika prāta saprast, ka nedrīkstu vainot otru, ja viņš mani nemīl. Ir jāsaņemas un jāatlaiž!”

“Arvien biežāk sāku piekrist, ka bērni nav tavs īpašums, nav tavs uzlabojums ar labākām detaļām. Bērns tiek tev iedots no augšas, caur tavu ķermeni izlaists, un tu vari likt viņā labāko, ko spēj, – laiku, līdzekļus, bet viņš vienalga sanāk tāds, kāds viņš ir.”

“Vienmēr jābūt gatavai, ka liktenis var laimīgi pagriezties, bet nekad nevajag uzstellēt tik milzīgas antenas kā satelīta šķīvjus, ka otrs nobaidās un aizskrien garām. Taču atvērtai jābūt! Es nekad – nekad! – nenožēloju to, kas manā dzīvē noticis.”

“Es vispār nevarētu pateikt kaut ko sliktu par kādu no savām iepriekšējām mīlām un dēkām, jo tas viss mani ir tikai bagātinājis un audzinājis. Ne uz vienu neesmu nedz dusmīga, nedz aizvainota, un ikvienam no šiem cilvēkiem esmu pateicīga, ka viņi bijuši tik laipni, ka pievērsuši man mirkli uzmanības un veltījuši daļu savas dzīves. Ar tādu domu ir jādzīvo.”

“Mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka pirmajā vietā ir ģimene, vienalga, vai sieviete dzīvo tikai ar bērniem vai mīļoto cilvēku un jūsējo sauc par mikroģimeni. Tam nav nozīmes! Ja tu esi mīlēts un tu mīli kādu, viss šķiet daudz vienkāršāk – tad nav problēmu pamosties pat rudens rītā.”

“Man nevajag nekādas pasaulīgās bagātības, vēlos redzēt, kā uzlec un noriet saule, kā izaug abi bērni. Zinu, ka man ir daudz iedots, un vēlos to visu noturēt.”

Pilnu interviju lasi žurnāla "Una" janvāra numurā!

Pievienotajā galerijā iepazīsties par ko vēl vari lasīt jaunākajā žurnāla numurā!