ES konkurences regulatori nolēmuši piespriest interneta gigantam «Google» 4,3 miljardu eiro lielu sodu, jo kompānija ar mobilās operētājsistēmas «Android» palīdzību esot bloķējusi konkurentus, aģentūrai «Euronews» pavēstījis lietai pietuvināts informācijas avots.
(Papildināta ziņa.)
«Google» sodīts par Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpšanu, kopš 2011.gada attiecinot nelikumīgus ierobežojumus uz «Android» ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem nolūkā nostiprināt dominējošo stāvokli attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā.
«Google» tagad šī rīcība 90 dienu laikā jāizbeidz, pretējā gadījumā tam būs jāmaksā soda maksājumi līdz pat 5% apmērā no mātesuzņēmuma «Alphabet» vidējā dienas globālā apgrozījuma, teikts EK paziņojumā.
Tajā norādīts, ka «Google» kā priekšnosacījumu «Google» lietotņu veikala «Play Store» licencēšanai pieprasa, lai ražotāji priekšinstalētu lietotni «Google Search» un pārlūku «Chrome», atsevišķiem lielajiem ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem maksāja par to, ka attiecīgajās ierīcēs uz ekskluzivitātes pamata tiek priekšinstalēta lietotne «Google Search», kā arī ražotājiem, kas vēlas priekšinstalēt «Google» lietotnes, pilnībā liedz pārdot mobilās viedierīces, kurās izmantotas «Google» neapstiprinātas alternatīvas «Android» versijas («Android atvasinājumi»).
EK paziņojumā skaidrots, ka lielāko daļu ieņēmumu «Google» gūst no sava pamatprodukta – «Google» meklētājprogrammas «Google Search». Uzņēmums ātri vien saprata, ka paradumu maiņa, pārejot no interneta izmantošanas datoros uz mobilajiem telefoniem, izraisīs pamatīgas pārmaiņas attiecībā uz «Google Search». Tāpēc «Google» izstrādāja stratēģiju, kā jau laikus ņemt vērā šīs pārejas sekas un nodrošināt, ka lietotāji turpina izmantot «Google Search» arī savās mobilajās ierīcēs.
2005. gadā Google pārpirka uzņēmumu, kurš sākotnēji izstrādāja mobilo ierīču operētājsistēmu «Android», un kopš tā laika tupina pilnveidot šo sistēmu. Patlaban pasaulē «Android» izmanto aptuveni 80% mobilo viedierīču.
Kad «Google» izstrādā jaunu «Android» versiju, tas publicē pirmkodu internetā. Tāpēc trešās personas principā var lejupielādēt šo kodu un modificēt to, radot «Android» atvasinājumus. Brīvi pieejamajā «Android» pirmkodā ir iekļauti mobilo viedierīču operētājsistēmas pamatelementi, bet ne «Google» patentētās «Android» lietotnes un pakalpojumi. Ierīču ražotājiem, kuri vēlas izmantot Google patentētās «Android» lietotnes un pakalpojumus, ir jānoslēdz līgums ar «Google», kurā tas nosaka vairākus ierobežojumus. «Google» turklāt noslēdza līgumus arī ar atsevišķiem lielajiem mobilo tīklu operatoriem, kuriem arī piemēroja dažus no šiem ierobežojumiem. Tas tika darīts tāpēc, ka arī operatori var noteikt, kuras lietotnes un pakalpojumi tiek instalēti ierīcēs, ko pārdod galalietotājiem.
EK lēmums attiecas uz trīs konkrētu veidu līgumiskajiem ierobežojumiem, ko «Google» ir noteicis ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem. Tādējādi «Google» ir izmantojis «Android» kā līdzekli, lai nostiprinātu savas meklētājprogrammas dominējošo stāvokli. Citiem vārdiem, EK lēmums neattiecas uz atvērtā pirmkoda modeli vai «Android» operētājsistēmu kā tādu, norādīts EK paziņojumā.
EK lēmumā secināts, ka uzņēmumam «Google» ir dominējošs stāvoklis tirgū attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā, licencējamām mobilo viedierīču operētājsistēmām un mobilās operētājsistēmas «Android» lietotņu veikaliem. Pats par sevi dominējošs stāvoklis tirgū nav pretrunā ES pretmonopola noteikumiem. Tomēr dominējošiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka to spēcīgās pozīcijas tirgū netiek ļaunprātīgi izmantotas, ierobežojot konkurenci vai nu konkrētajā tirgū, vai citos tirgos.
Tā ir lielākā sodanauda, kas jebkad uzņēmumam piespriesta par ES noteikumu pārkāpšanu.
Pagājušogad Eiropas Komisija (EK) uzlika «Google» 2,4 miljardu eiro sodu par negodīgu konkurenci interneta tirdzniecības jomā. ES apsūdzēja «Google» par to, ka augstāka prioritāte meklējumu rezultātos ir kompānijas pašas tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumiem, tādējādi kaitējot citiem cenu salīdzināšanas pakalpojumiem.
Tolaik tas bija lielākais naudassods, ko ES piespriedusi kādām uzņēmumam. Tagad «Google» šo «rekordu» gandrīz dubultojusi.
