Pieckārtējais pasaules čempions motokrosā blakusvāģu klasē Kristers Serģis tomēr neatgriezīsies sacensību apritē, kaut pagājušā gada izskaņā par to intensīvi domājis, vēsta izdevums "Sporta Avīze".
Serģis atsakās no iespējas atgriezties pasaules čempionātā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms Ziemassvētkiem internetā parādījās video, kuros bija redzams, ka Serģis Itālijā intensīvi trenējas trasē, bet pats sportists galējo lēmumu solīja paziņot pēc svētkiem.
"Pagājušā sezona jau gāja uz beigām, kad sanāca saruna ar Kasparu Stupeli, sak', - ja izdotos atrast kādu sponsoru, varētu atkal uzlaist. Viņš bija ar mieru. Parunāju ar vienu otru, kaut ko bišķi pasolīja, taču, ņemot vērā ķibeli, nekas prātīgs ar naudiņām nesanāca. Teicu Kasparam: "Nu nav..."," atceras pirms gada karjeru beigušais sportists. "Taču pēc pāris nedēļām, man tikpat laiski sēžot uz dīvāna, atskanēja zvans no Holandes. Vārds pa vārdam, sak', mēs dzirdējām, ka gatavojies braukt. Mums ir sponsors, mehāniķis, kantētājs - nav vienīgi braucēja! Vai varam atbraukt pie tevis ciemos... Nu, kas tad man, brauciet."
Šādā gadījumā Serģis sacensībās būtu piedalījies kopā ar beļģu kantētāju Kristianu Verhāgenu. Ar viņu latvietis jau reizi startēja kopā 2001.gadā, kad Verhāgens uz aptuveni mēnesi aizstāja traumu guvušo Arti Rasmani.
"Uz moča nebiju sēdējis 14 mēnešus, bet ierastās sajūtas atgriezās diezgan ātri. Viens aplis, lai iepazītu trasi, vēl viens - lai atcerētos, kas ir kas. Pats biju pārsteigts, jo biju domājis, ka būs grūtāk," Serģis atzina, ka braukšanas sajūtas atgriezušās ātri, tomēr braucēju nav pārliecinājuši kompanjoni. "Mocis bija okey, man patika, bet pārējais - nu, tā... Nebija pārliecības, ka viņiem būs pa spēkam sakārtot visu tā, kā vajag. Tā, lai es droši mestos ar visu sirdi un turpmākos trīs mēnešus no rīta līdz vakaram trenētos. Vārds pa vārdam, jau izrādījās, ka būtu labi, ja no manas puses būtu arī motors, un papildu sponsori nekaitētu."
"Mājaslapa, izrādās, jau bija gatava, lai arī neko vēl nebijām sarunājuši, - ar visu kalendāru, tajā skaitā Holandes čempionāta posmiem, kuros viņiem jau teicu, ka negribētu braukt. To man parādīja vienīgi tad, kad biju atgriezies mājās," atceras Serģis. "Jau iepriekš viņiem pateicu - kad izbraukšu Itāliju, atgriezīšos mājās un paštukošu. Aprunāšos ar ģimeni, izanalizēšu sajūtas. Zini, kā var gadīties? Varbūt izrādās, ka nemaz vairs negribas. Pabrauc, palec pa tramplīniem, un riebjas! Nekad taču nevar zināt. Teicu viņiem - mierīgi, nestrebiet karstu! Taču viņi ņēmās kā sadeguši."
Serģis atzina, ka, ja būtu piekritis, sezonā nāktos aizvadīt 25 sacensības, kas ir ļoti daudz. "Viss ir forši, taču, ja tajā lietā nopietni eju iekšā, gribētos kaut ko dabūt arī atpakaļ - kādu materiālo labumu, ne tikai morālo gandarījumu. Turklāt nebija pārliecības, vai viņi patiešām to spēs pavilkt."
"Viendien, slēpojot trasē, atkal satikāmies ar Kasparu. Viņam [Jevgēņijs] Ščerbiņins piedāvā braukt Krievijas čempionātā, bet tajā ir tikai četri posmi - par maz, lai būtu jēga gatavoties," atklāja Serģis. "Runājām, ka varētu mēģināt kopā braukt Latvijas čempionātā - šajā gadījumā patiešām sava prieka pēc. Ja jutīs, ka iet labi, varētu braukt arī tuvākos pasaules čempionāta posmus. Taču bez nekādiem cēliem mērķiem un ambīcijām."
Serģis atzina, ka šādi plāni varētu īstenoties, ja Stupelis neatradīs patstāvīgu kantētāja darbu. "Kaspars turpina skatīties apkārt. Ja atradīs, es nebraukšu, bet tā - mocis man ir, motors arī."
Pasaules čempionātā motokrosā blakusvāģu klasē Serģis piedalās no 1992. līdz 2008.gadam. Šajā laikā viņš 1997., 1998., 2000., 2001. un 2002.gadā kļuva par pasaules čempionu, kā arī četras reizes (1999., 2003., 2005. un 2008.gados) izcīnīja otro vietu kopvērtējumā, bet vēl vienu reizi - 2007.gadā - Serģis palika trešajā vietā pasaules čempionātā.
Serģa līdzbraucēji bijuši Normunds Bērziņš, Artis Rasmanis, Ramons van Mils (Nīderlande), Kristians Verhagens (Nīderlande), Svens Verbruge (Beļģija) un Kaspars Stupelis.