Atbilstoši plānotajam darbu grafikam turpinās skiču projekta izstrāde Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posmam, pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa.
Turpinās projekta izstrāde Ziemeļu transporta koridoram
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban AS "Ceļuprojekts" ir iesniedzis sākotnējo darba ziņojumu par 3. un 4.posma skiču projekta izstrādi. Ziņojumā piedāvāti un pamatoti alternatīvi ceļa novietojuma varianti, veikta sākotnējā ģeotehniskā izpēte un projektēšanas potenciālo risku analīze. Tāpat "Ceļuprojekts" ir iesniedzis ceļu satiksmes skaitīšanas rezultātus, kas nodoti tālākai datu apkopošanai un iestrādāšanai Rīgas satiksmes modelī. Ir sākta arī tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrāde visiem izvēlētajiem variantiem, taču šīs analīzes pabeigšanai ir nepieciešams sagaidīt rezultātus no Rīgas satiksmes modeļa.
Skiču projekts un ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posmam no Daugavgrīvas ielas līdz autoceļa Rīga-Ventspils satiksmes mezglam pie Priedaines tiks izstrādāts par aptuveni 600 000 latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli. Par skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noslēdzis līgumu ar AS "Ceļuprojekts", kas uzvarēja departamenta izsludinātajā konkursā, kurā kopā bija pieteikušies septiņi pretendenti.
"Jāatzīmē, ka skiču projekta izstrādei ir piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, kas ir 50% no līguma summas, turklāt no atlikušajiem 50% vēl puse ir Satiksmes ministrijas līdzmaksājums, jo 4.posms atrodas ārpus Rīgas teritorijas," norādīja Ābeltiņa.
Ziemeļu transporta koridora projekta īstenošanas rezultātā tiktu uzbūvēts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērso Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir ap 27-30 kilometriem.
Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas-Jūrmalas-Ventspils autoceļam pie Priedaines un Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos.
Šķērsojuma 3.posms turpināsies uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas līdz pat Rīgas administratīvajai robežai. Tas šķērsos bijušā Spilves lidlauka dienvidu daļu un uz rietumiem no tā novietotās maz apbūvētās teritorijas. Posma garums varētu būt no 5,4 līdz 5,6 kilometriem.
Savukārt 4.posms atradīsies ārpus Rīgas - Babītes un Jūrmalas pašvaldību teritorijās. Tas savienos Ziemeļu transporta koridoru ar Rīgas apvedceļu (A5) un Rīgas-Ventspils autoceļu (A10). Posma garums plānots no 8,2 līdz 10 kilometriem.
Pagaidām tikai varianti
Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posmam pagaidām paredzēti vairāki varianti. Trases pirmais variants sākas A5 un A10 ceļu mezglā, kas šajā variantā pilnībā jārekonstruē. Līdz A10 krustojuma punktam ar Jūrmalas apvedceļu trase virzās pa esošo A10 autoceļu. No A5 un A10 ceļu mezgla trase virzās pa esošo A5 ceļa posmu līdz pagriezienam uz Babīti. Tālāk perspektīvā trase pagriežas uz ziemeļiem, šķērso nelielu meža puduri un lauksaimniecības zemes.
Pie Saulīšciema transporta koridors sāk virzīties paralēli Hapaka grāvim, šķērso ceļu uz Vārnukrogu un līdz Rīgas pilsētas rietumu robežai virzās paralēli esošajam vietējas nozīmes ceļam gar Jūrmalas pilsētas un Babītes pagasta robežu. Tālāk trase izvietota starp Bolderājas kāpas meža masīvu un Spilves pļavām. Tā virzās caur Spilves pļavām, starp Babītes pagasta Liepezera ciemu un Kleistu Kronmaņiem. Pēc tam ceļa trase pa Rātsupītes ielu šķērso Kleistu ielu un virzās caur Spilves pļavu masīva dienvidu daļu.
Turpinājumā plānotais ceļa maršruts šķērso Bolderājas dzelzceļa līniju, Rātsupes mazdārziņu teritoriju, Spilves grāvi, Spilves lidlauka dienvidu daļu un beigu posmā savienojas ar Daugavgrīvas ielu. Ziemeļu transporta koridora pirmajai alternatīvai ir vairāki pieslēgumi. Pirmais ir ar Jūrmalas apvedceļu, otrais - pieslēgums Babītei, trešais - plānotajai Piejūras maģistrālei, ceturtais - pieslēgums Kleistu ielai, nākamais - ar Daugavgrīvas ielu, kur pieslēgšanās un atdalīšanās notiek jau iespējams tunelī.
Ziemeļu transporta koridora trases otrais variants sākas A5 un A10 ceļu mezglā un sākumposmā sakrīt ar pirmo alternatīvu. Savukārt jaunā transporta koridora pieslēgums autoceļam Rīga-Ventspils pie tā ievada Jūrmalā tiek nodrošināts, izbūvējot jaunu ceļa posmu. Šis posms sākas A10 krustpunktā ar Jūrmalas apvedceļu un virzās pa Jūrmalas teritoriju ziemeļaustrumu virzienā uz dzelzceļu.
Dzelzceļu paredzēts šķērsot pa tuneli. Aiz dzelzceļa trase pagriežas uz austrumiem, virzās caur meža masīvu un starp slēgto atkritumu izgāztuvi un kūdras ieguves laukiem. Tālāk tā šķērso meža un lauksaimniecības zemes un savienojas ar galveno trasi. Galvenā trase ziemeļaustrumu virzienā iet pa meža masīva malu, vietām pa meža masīva un lauksaimniecības zemju robežu, šķērsojot ceļu uz Vārnukrogu, līdz Rīgas pilsētas robežai.
Rīgas teritorijā trase izvietota starp Bolderājas kāpas meža masīvu un Spilves pļavām. Tālāk tā virzās caur Spilves pļavu masīvu, kur šķērso Hapaka grāvi un Kleistu ielu. Beigu posmā plānotais ceļa maršruts šķērso Bolderājas dzelzceļa līniju, Rātsupes mazdārziņu teritoriju, Spilves grāvi, Spilves lidlauka dienvidu daļu un savienojas ar Daugavgrīvas ielu.
Otrajam variantam ir pieci pieslēgumi - mezgls ar A10 un Jūrmalas apvedceļu, savienojums ar A5, ar Piejūras maģistrāli, Kleistu ielu un Daugavgrīvas ielu.
Ziemeļu koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot transporta sistēmas efektivitāti galvaspilsētā un Rīgas reģionā kopumā, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Rīgas un Latvijas konkurētspēju.
Rīgas Ziemeļu koridora trīs galvenie posmi ir Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.