Turcijā pēc 2016.gada neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas noveda pie masu arestiem politiskajās, tiesu un mediju aprindās. ANO šogad plašos arestus, tiesvedības un atlaišanas nodēvēja par «kolektīvo sodu», ar ko ārkārtas stāvokļa aizsegā Turcijas valdība izrēķinājusies ar oponentiem.
ANO cilvēktiesību birojs martā norādīja, ka Turcijā kopš 2016.gada jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma aizturējusi 160 000 cilvēku, turklāt no amatiem atlaists apmēram tikpat liels skaits ierēdņu, vēsta aģentūra «Reuters». «Tīrīšanai» bijis «draudīgs iespaids» uz Turcijas sabiedrību, parādot, ka jebkuri iebildumi pret Redžepa Tajipa Erdogana valdību tiks sodīti.
Vairāk nekā simt cilvēkiem, kas apsūdzēti par līdzdalību pučā, jau piespriests mūža ieslodzījums.
Tomēr nav gaidāms, ka pēc ārkārtas stāvokļa beigām situācija valstī normalizēsies. Valdība gatavojas ieviest jaunus pretterorisma likumus, it kā lai cīnītos ar draudiem valsts drošībai. Taču opozīcija norāda, ka gaidāmie likumi ir tikpat represīvi kā tie, kas bija spēkā ārkārtas stāvokļa laikā. Tātad ārkārtas stāvokļa normas faktiski tiks pastiprinātas, nevis atceltas, uzsver Turcijas lielākā opozīcijas partija – Republikāniskā tautas partija (CHP).
Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts 2016.gada 20.jūlijā - sākumā uz trim mēnešiem, bet pēc tam tika vēl septiņas reizes pagarināts.
Jūnijā Turcija notika vēlēšanas, kurās balsu vairākumu saņēma Erdogans. Viens no Erdogana skaļākajiem priekšvēlēšanu solījumiem bija nepagarināt ārkārtas stāvokli pēc tā termiņa beigām trešdien, 18.jūlijā.
Taču tā vietā parlamenta komiteja ceturtdien debatēs par valdības ierosinātu likumprojektu, kas ļaus valdībai turpināt masveida ierēdņu atlaišanas un paturēt aizdomās turamos apcietinājumā līdz 12 dienām, ziņo «The Washington Post». Balsošana par likumprojektu varētu notikt nākamnedēļ.
«Viņi parlamentam liks priekšā jaunu likumprojektu, kas ārkārtas stāvokli padarīs pastāvīgu,» par jaunajiem pretterorisma likumiem sacīja CHP līderis Kemals Kilicdaroglu.
Vairumam aizturēto un notiesāto uzrādītas apsūdzības par sadarbošanos ar teroristu organizācijām un saitēm ar ASV trimdā dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, ko Turcijas valdība vaino apvērsuma diriģēšanā. Aizturēto, notiesāto un atlaisto cilvēku vidū ir tiesneši, prokurori, policisti, militārpersonas, skolotāji un akadēmiķi. Ārkārtas stāvoklis tika izmantots, lai apspiestu neatkarīgos medijus un politiskos aktīvistus. Daudzi apsūdzētie uzstāj, ka apsūdzības ir izdomātas, un arī Gilens noliedz saistību ar apvērsuma mēģinājumu.
ANO ziņojumā, kas bija balstīts uz 104 intervijām, tika uzsvērti cilvēktiesību pārkāpumi, pie kuriem novedis ārkārtas stāvoklis. To vidū ir apcietināto spīdzināšana un vardarbīga apiešanās - piekaušana, seksuāli uzbrukumi, elektrošoka lietošana un spīdzināšana slīcinot.
Ja tiks pieņemti likumi, kuros saglabātas ārkārtas stāvokļa normas, tad ārkārtas stāvokļa laikā ieviestā prakse izrēķināties ar oponentiem, apsūdzot tos sadarbībā ar teroristiem, varēs turpināties. Tas vēl vairāk novājinās Turcijas tieslietu sistēmu, medijus un izglītības sistēmu, kamēr Erdogana vara pieaugs.
