T, 17.08.2022.

Igauņi arvien vairāk brauc uz Latviju pēc grādīgajiem dzērieniem

TVNET
Igauņi arvien vairāk brauc uz Latviju pēc grādīgajiem dzērieniem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Postimees

Lai arī gada sākumā vairāki Igaunijas socioloģisko aptauju centri ziņoja, ka igauņu alkotūrismam uz Latviju pienācis gals, jaunākie dati liecina, ka igauņi arvien vairāk dodas uz Latvijas pierobežu lētāk iegādāties alkoholiskos dzērienus, ziņo portāls «Postimees». Domājams, ka tas saistīts ar silto laiku, kurā aug pieprasījums pēc tādiem dzērieniem kā alus un sidrs.

(Papildināta ziņa.)

Igaunijas alus ražotāju savienības apkopotie dati liecina, ka Latvijas pierobežas alkohola veikalos gada pirmajā pusē alus pārdošanas apjoms pieaudzis par 80%, savukārt sidra un alkoholisko kokteiļu pārdošanas rādītāji pieauguši vairāk nekā trīs reizes.

Savienības vadītājs Pēters Virks norāda, ka pārdošanas apjoma pieaugums ir mazāks nekā pagājušogad, taču tas joprojām ir vērā ņemams.

«Tas nozīmē, ka Igaunijā saražoto alu arvien vairāk pērk kaimiņvalstī Latvijā,» viņš secina.

Cerot samazināt vidējo alkohola patēriņu un ienest valsts kasē vairāk naudas, Baltijas valstu valdības nolēma pacelt nodokļus alkoholam. Vienīgā problēma - nodokļu celšana nebija koordinēta. Kamēr Igaunija un Latvija palielināja akcīzes nodokli, Latvijā tas notika gausāk.

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro, liecina Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācijas (ATML) dati.

Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos šis apjoms bija 1,4 miljoni litru, 2016.gada janvārī-jūnijā - 270 000 litru, vēsta asociācija.

Zaudējumi, ko Igaunijas valsts budžets cietis no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, 2016.gada pirmajā pusē sasniedzis trīs miljonus eiro, 2017.gada pirmajā pusē - 16,8 miljonus eiro, bet šogad pirmajos sešos mēnešos - jau vairāk nekā 20,1 miljonus eiro, paziņojusi asociācija.

Uzņēmuma «Estonian Spirit» vadītājs Svens Ivanovs atzinis, ka kvalitatīvu stipro dzērienu ražotāji Igaunijā nonākuši ļoti smagā situācijā.

«Daudziem mazajiem ražotājiem ir ārkārtīgi grūti ieviest tirgū jaunus produktus, rezultātā pārdošanas apjomi krītas un krītas arī ražošana, līdz ar to ceļas izmaksas,» viņš norādījis. «Stiprā alkohola pārdošanas apjomi šā gada pirmajā pusē kritušies divreiz vairāk nekā šai laikā pērn. (..) Zaudējumi ir lieli.»

Kā lēš ATML, 2018.gadā robežas Latvijas pusē tiks pārdoti kopumā 3,5 miljoni litru stiprā alkohola jeb par 23% vairāk nekā pērn.

Šogad veiktā aptaujā atklājās, ka 39% igauņu devušies ārpus valsts, lai iegādātos alkoholu. Katrs desmitais pēc grādīgajiem dzērieniem braucis uz Latviju.

Februārī no Igaunijas pāri robežai uz Latviju devās autokolonna, kuras dalībnieki izrādīja neapmierinātību ar Igaunijas nodokļu politiku. Tikmēr Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka alkotūrisms Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu