Krājums «100 dzejoļi Latvijai» palūkojas neierastā veidā uz Latvijas simts gadu garo ceļu – ar 100 dzejnieku 100 dzejoļiem, kas tapuši laikposmā no 1918. gada līdz 2017. gadam. Šis krājums nepretendē uz zinātnisku latviešu dzejas izpēti simts gadu laikposmā, tajā iekļauto darbu izvēle ir subjektīva. Krājums sakārtots, izvēloties katrā gadā, sākot no 1918. gada līdz 2017. gadam, kāda latviešu dzejnieka dzejoli, kas publicēts atbilstošajā gadā izdotā dzejoļu krājumā (nav ņemts vērā dzejoļa uzrakstīšanas gads). Problemātiska bija dzejoļu atlase 20. gs. 40.–50. gados, jo krājumā nav iekļauti padomju Latviju slavinoši dzejoļi, tāpēc, atspoguļojot 1945., 1951., 1954. gadu, izmantoti trīs dzejoļu pirmpublicējumi periodikā.

Krājuma pievienotā vērtība ir ilustratīvais materiāls desmit fotogrāfijās, kas ataino dzejnieku radošu kopā būšanu, kā arī tikšanās brīžus ar lasītājiem dažādās Latvijas pilsētās.

Dzejoļi, raugoties simts gadu griezumā, atklāj patiesu latviešu dzejnieku mīlestību pret savu zemi un dziļu dabas izpratni.

Dzejnieki raksta gan par piederību Latvijas valstij, kas allaž ir bijusi un būs sargājama, gan arī par lokālu piederību konkrētām Latvijas vietām. Daudzos dzejoļos akcentēta vēsturiskās atmiņas saglabāšanas nepieciešamība: sāpes par zaudējumiem karos, tautas došanās bēgļu gaitās, nacionālās valsts zaudēšana, dzīve svešumā un šeit, Latvijā, padomju okupācijas gados.

Dzejoļos pausta dziļa godbijība pret latviešu valodu, tās dialektiem, apliecinot, ka valoda ir mūsu identitātes pamats.

Vairākos darbos akcentētas tautas garīgās vērtības (folklora, rakstnieku radītie simboli, tautas tradīcijas, kultūrfakti u. c.), kas allaž ietekmējušas latvieša pasaules izpratni.

Šeit lasāms krājumā iekļauto dzejnieku saraksts: