Tehnoloģijas, kas bīstamākas par tankiem: kā kanādieši apkaro dezinformāciju Latvijā

FOTO: The Canadian Press/PA Images

Domājot par militārajām misijām, interneta troļļu atmaskošana un sociālo tīklu monitorings diez vai ir pirmā lieta, kas nāk prātā. Taču Latvijā izvietotajiem Kanādas karavīriem tas ir viens no darba pienākumiem, raksta portāls «GlobalNews.ca».

«[Latvijā] lielākais drauds ir nepatiesas informācijas iepludināšana medijos,» telefonsarunā ar portālu stāsta Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Šons Frenčs.

Dezinformācija sociālajos tīklos un viltus ziņas ir jauna taktika, kas ar meliem un pārspīlējumiem cenšas sabiedrībā uzjundīt nesaskaņas un sēt bažas par militārajām misijām reģionā.

Kanādas spēki Latvijā atrodas NATO atturēšanas misijas ietvaros, kas Centrālajā un Austrumeiropā tika izveidota pēc tam, kad Krievija okupēja Krimu. Tiek uzskatīts, ka dezinformācijas kampaņu internetā vada Krievija. Kopš misijas sākuma parādījušās dažādas diskreditējošas un nepatiesas ziņas, piemēram, ka kanādiešu karavīri dzīvo par nodokļu maksātāju naudu īrētos luksusa dzīvokļos un ka Kanādas lielāko gaisa spēku bāzi joprojām komandējot par vairākām slepkavībām notiesātais pulkvedis Rasels Viljamss, kaut arī viņam 2010.gadā tika piespriests mūža ieslodzījums un viņam tika atņemta dienesta pakāpe un apbalvojumi.

«Viltus ziņām tas ir tipiski: izmantot attēlus ārpus konteksta, lai uzjundītu bailes, naidīgumu, neuzticēšanos,» uzsver Deivids Patrikarakoss, kurš sarakstījis grāmatu «War in 140 Characters: How Social Media is Reshaping Conflict in the Twenty-First Century» («Karš 140 zīmēs: kā sociālie mediji pārveido konfliktus 21. gadsimtā»).

Cīņa ar viltus ziņām nav viegls uzdevums - īpaši tas attiecas uz Rietumu demokrātiskajām valstīm un bruņotajiem spēkiem. «Tas ir ļoti bīstami. Un līdz ar mākslīgā intelekta un tehnoloģiju attīstību kļūs tikai ļaunāk, jo uzlabosies iespējas radīt viltus saturu,» skaidro Patrikarakoss. «Nav iespējams būt vienu soli priekšā tehnoloģijām.»

«Putins neatbild preses priekšā. Mūsu militāristi to nevar darīt. Viņi nevar sabiedrības priekšā izlikties, ka dara kaut ko, ko patiesībā nemaz nedara, jo mūsu mediji viņus pieķers melos un viņiem nāksies par to maksāt,» sacīja Patrikarakoss.

Labākais ierocis pret dezinformāciju ir patiesība. «Mēs novērojam sociālos medijus un attiecīgi atbildam, lai nodrošinātu, ka svarīgākās sabiedrības - Latvijas, Kanādas un citu šeit pārstāvēto valstu sabiedrības - zina, ka tas ir nepatiess stāsts,» uzsver Frenčs.

Taču kanādieši norāda, ka pēdējā laikā viņu atklātās dezinformācijas apmērs ir mazinājies. «Godīgi sakot, tā [pēdējā laikā] vairs nav problēma,» otrdien Rīgā teica Frenčs.

viņš brīdina, ka bruņotajiem spēkiem jābūt modriem, jo mūsdienās tehnoloģijas varot nodarīt lielāku kaitējumu nekā tanki. «Publicējiet patiesību un neatstājiet informatīvo telpu pretinieka rokās,» uzsver Sībojers.

Eksperti uzskata, ka dažādas dezinformācijas taktikas internetā kļūs par neatņemamu mūsdienu konfliktu sastāvdaļu. «Sociālie mediji, dezinformācija un interneta naratīvu kaujas ļauj asimetriskiem spēkiem nolīdzināt spēles laukumu,» skaidro Patrikarakoss.

Dezinformācijas mērķis ir ne vien sašķelt sabiedrību, bet arī radīt saspīlējumu karavīru starpā. Taču Latvijā tas nav izdevies, norāda ģenerālis Džonatans Vanss. «Karavīri zina, kāda ir patiesība. Es nedomāju, ka tas ietekmē kopējo noskaņojumu,» viņš uzskata.

Vairāk rakstu

Uz augšu