Nozieguma anatomija: vairāk nekā 10 gadus kopš mazās Diānas slepkavības vainīgo nav (3)

Kozlovska no savām mājām Dobelē izgāja 2007.gada 14.augustā.

Aktīva meklēšana

Meitene bija 130 centimetru gara, tumšiem, līdz pleciem gariem matiem, ģērbusies zilos svārciņos un jaciņā, kājās - dzeltenas zeķes, tā visos medijos toreiz ziņoja policija.

Kopš meitenes pazušanas bija pagājušas jau divas nedēļas, tomēr cerības Diānu atrast dzīvu netika atmestas. Policija pārmeklēja pamestas mājas, pagrabus, akas un citas vietas. Tika veikti dažādi operatīvie meklēšanas pasākumi -  bez rezultātiem.

Pēc meitenes pazušanas policija norādīja, ka izmeklējot dažādas versijas - viņa no mājām aizgājusi pati vai arī aizvesta. Policijas darbinieki pētīja, kāda situācija bija meitenes ģimenē, vai nav bijušas kādas konfliktsituācijas.

Ģimenei  sniedz palīdzību

Kamēr policija turpināja meklēt Diānu, meitenes brālis un māte saņēma Dobeles pašvaldības Sociālā dienesta psihologa atbalstu.

Ģimenei palīdzēja arī pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki. Pilsētas bāriņtiesa bija gatava atbalstīt.

Ģimene neatradās bāriņtiesas uzmanības lokā, jo nebija nekādu signālu,  ka māte nerūpētos par bērniem vai būtu kādas problēmas.

Arī no Dobeles sākumskolas, kur Diāna mācījās, nebija informācijas par to, ka citi bērni pret viņu būtu izturējušies vardarbīgi.

Tika uzsvērts, ka skolā strādā psihologs, un, ja Diānai būtu bijušas kādas problēmas, visticamāk, skolotāji to būtu pamanījuši.

Diānu atrod mirušu

Meitenes līķis tika atrasts 8.septembrī. Netālu no Diānas mājām, purvainā vietā. Nekavējoties tika nozīmētas dažādas ekspertīzes, lai noskaidrotu nāves cēloni.

Sākotnējā tiesu medicīniskā ekspertīzē secināja, ka Diāna varētu būt noslepkavota, saņemot sitienu pa pakausi ar trulu priekšmetu.

Meklējot vainīgos

Neilgi pēc Diānas bērēm policija paziņoja, ka saistībā ar slepkavību tai ir aizdomās turamie, taču  pierādījumu trūkuma dēļ šīs personas neesot iespējams aizturēt.

Diānas klases audzinātāja Aija Šimkus aģentūrai LETA savulaik sacīja, ka Diāna bijusi dzīvespriecīga un ļoti aktīva meitene, darbojusies daudzos skolas pulciņos, bijusi laba sportiste. Tieši skola meitenei esot bijusi kā "gaismas pils", kur paslēpties un aizmirsties no mājām, kurā, iespējams, viņa īpaši labi nejutās.

Audzinātāja stāstīja, ka  Diānas mamma Baiba vienmēr bijusi visaktīvākā no klases vecākiem -  interesējusies par meitu, bieži apmeklējusi skolu, tēvs gan ne. Arī par Diānas patēvu skolā neviens neko nezināja līdz brīdim, kad tika saņemtas briesmīgās vēstis par viņas pazušanu un vēlāk jau par slepkavību.

Bojā gājušās meitenes patēvu vietējie  īpaši augstu nevērtēja, dēvējot viņu par dzērāju.

Skolotāja atcerējās kādu atgadījumu. Diāna atnākusi uz skolu un teikusi, ka ļoti grib mācīties, tādēļ pavaicājusi, vai viņa nevar kaut kā palīdzēt mācību gada sagatavošanas darbos. Skolotāja aicinājusi meiteni atnākt nākamajā dienā, lai palīdzētu nest uz bibliotēku grāmatas. Meitene nākamajā rītā neieradās, kaut parasti viņa uz tikšanos vienmēr ieradās laicīgi, pat stundu iepriekš.

Aizdomās sāk turēt viņas māti un patēvu

2007. gada septembra otrajā pusē Valsts policija paziņoja, ka apcietināta noslepkavotās dobelnieces Diānas māte Baiba un patēvs. Abiem tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Pēc mēneša Diānas mātei tika mainīts drošības līdzeklis no apcietinājuma uz policijas uzraudzību. Viņas draugs joprojām tika paturēts apcietinājumā. 1952.gadā dzimušais Andrejs Kuļijevs no apcietinājuma tika atbrīvots vien 2008.gada marta beigās.

Lietu prokuratūrai policija nodod vien 2011.gadā

Prokuratūrai krimināllieta par Diānas slepkavību tika nodota vien 2011.gada jūlijā.

Diānas mātei Baibai Kozlovskai  tika celta apsūdzība par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos - noslepkavots nepilngadīgais, par ko likums paredz sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Savukārt mātes draugam Andrejam Kuļijevam tika celta apsūdzība par "nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu", ja slēpjamais noziegums ir sevišķi smags. Par to likumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Ielaušanās prokuratūrā

2011.gadā 23. augusta naktī Jelgavā, Dobeles ielā 62, pagaidām nenoskaidroti garnadži bija ielauzušies Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā.

Mediji ziņoja, ka garnadži paņēmuši dažādu krimināllietu materiālus, tostarp lietu par desmit gadu vecās dobelnieces Diānas Kozlovskas slepkavību.

«Es vēlos nomierināt sabiedrību, ka neviens nesodīts nepaliks. Vislielākais ļaunums nodarīts man pašam - gan saistībā ar izmeklēšanu, gan ar papildu darba slodzi lietu atjaunošanā. Taču visas lietas ir atjaunojamas tā, lai neciestu nedz to izskatīšana, nedz plānotie termiņi un grafiki. Ar to vēlos pateikt, ka vainīgajiem šis ieguvums nepalīdzēs novērst vai mazināt sodu. Starp pazudušo lietu personām neviena neatrodas apcietinājumā, tāpēc nav iespējami arī aizturēšanas noilgumi,» pēc notikuma izskanēšanas plašākā sabiedrībā pauda Zemgales tiesas apgabala prokurors Pāvels Sondors.

Komentējot ielaušanos apgabala prokuratūrā, bijusī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Zenta Tretjaka, kas jau atradās izdienas pensijā, vaicāta, vai iekļūšana prokuratūrā varētu būt saistīta ar mazās dobelnieces slepkavības lietu, atturējās komentēt, cik lielā mērā notikušo varēja iespaidot šī vai cita lieta.

Tiesājas vairākās instancēs; māte un viņas draugs tiek attaisnoti

Krimināllieta tiesās tika skatīta vairākus gadus, līdz 2015.gada novembrī Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments lēma to nosūtīt atpakaļ prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai.

AT Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru meitenes māte atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par meitenes slepkavību, bet sievietes civilvīrs attaisnots pret viņu celtajā apsūdzībā par "mazgadīgās pavešanu netiklībā un sevišķi smaga nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu".

AT lēmums nav pārsūdzams, līdz ar to apelācijas instances tiesas lēmums ir stājies spēkā.

Apelācijas instances tiesa secināja, ka celtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, kas noteic apsūdzības saturu, turklāt, ceļot šādu apsūdzību, pārkāpts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem - apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Tiesa arī atzina, ka apsūdzēto piedalīšanās inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos nav pierādīta, tādēļ nosūtīja lietu prokuratūrai izmeklēšanas turpināšanai.

2013.gadā Zemgales apgabaltiesa apsūdzētos attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Savukārt prokurors Pāvels Sondors uzskatīja, ka pierādījumi bijuši pietiekami, lai abus apsūdzētos notiesātu

Viens no iemesliem attaisnošanai - melu detektora neņemšana vērā

2013.gada martā LTV raidījums «De facto» ziņoja, ka viens no iemesliem, kādēļ noslepkavotās desmitgadīgās Diānas Kozlovskas lietā tiesa pasludināja attaisnojošu spriedumu galvenajiem apsūdzētajiem, meitenes mātei un viņas audžutēvam, - iespējams, vērā nav ņemtas poligrāfa jeb melu detektora ekspertīzes, uz ko lielā mērā balstījās apsūdzības, bet kas tiesās tiek vērtētas neviennozīmīgi.

Raidījums vēstīja, ka prokurors Pāvels Sondors uzskata, ka kontekstā ar visiem citiem netiešiem pierādījumiem poligrāfa ekspertīzes apstiprina apsūdzēto vainu. Ekspertīzē Kozlovskas noraidošā atbilde par slepkavības izdarīšanu tika kvalificēta kā «visticamāk» melo, savukārt atbilde «nē» uz jautājumu, vai viņa zina, kurš izdarījis slepkavību, novērtēta "kategoriski kā meli". Arī Kuļijeva «nē» atbilde uz jautājumu, vai viņš piedalījies līķa slēpšanā, tika atzīta par meliem.

Lietu turpina izmeklēt

Kā TVNET noskaidroja prokuratūrā, lieta pēc tās saņemšanas no AT Krimināllietu departamenta tika nosūtīta policijai, izmeklēšanas turpināšanai. Informācija par to, vai ir atklāts kas jauns, ir skopa – vien tiek norādīts – policija lietu turpinot izmeklēt.