Kas slēpjas aiz jaunavas Marijas statuju «asarām»

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Kādā katoļu draudzes namā Ņūmeksikā atrodas jaunavas Marijas statuja, kas “raud”. Ap to pulcējas cilvēki, kas cer ar lūgšanu un brīnuma palīdzību dziedēt kādu savu kaiti, kā arī vienkāršie tūristi un ticīgie, kas paši savām acīm grib ieraudzīt brīnumu. Kā apgalvo priesteri, šķidrums, kas pēkšņi parādījies uz statujas, sastāv no olīveļļas un balzama, kas tiek lietots dažos katoļu baznīcas rituālos. Šis ir ļoti uzskatāms, tomēr ne vienīgais “raudošās” jaunavas Marijas gadījumiem pasaulē. Kas slēpjas aiz šā fenomena?

Kā vēsta “The Conversation”, vēsturē ir bijuši daudzi gadījumi, kad baznīca paziņojusi, ka tiem piederošā jaunavas Marijas statuja sākusi “raudāt”. Viens no slavenākajiem piemēriem ir jaunavas Marijas skulptūra Sirakūzās, Sicīlijā, kas “liet asaras” sāka jau 1953. gadā. Pagājušajā gadā ziņas par “raudošām” statujām parādījās Ungārijā, Argentīnā, Maķedonijā un citās valstīs.

Lai saprastu, kāpēc “raudoša” jaunavas Marijas statuja reliģijā ir tik nozīmīga, vispirms ir jānoskaidro saistība starp brīnumiem un jaunavu Mariju.

Zināms, ka katoļi tic tam, ka Marija ir Jēzus Kristus māte. Visā katoļu baznīcas vēsturē Marija ir piedēvētas dažādās pārdabiskas spējas. Kad Francijā nodega Šartras Dievmātes katedrāle, izglābt izdevās vien jaunavas Marijas plīvuru. To nosargāja trīs priesteri, kuriem brīnumainā kārtā izdevās izvairīties no liesmām un dūmiem. Tāpat tiek uzskatīts, ka jaunava Marija palīdzēja Itālijai sakaut osmaņu floti, kas uzbruka Venēcijai 1571. gadā.

Marijas asarām ir īpaša nozīme katoļticībā - tā raud ne vien par pasaules grēcinieku pastrādātajiem grēkiem, bet arī par sāpēm, ko reiz piedzīvoja viņa pati. Nav nekāds brīnums, ka “raudošās” Marijas statujas piesaista tik lielu ticīgo uzmanību.

Vai krāpšana?

Lai verificētu ziņojumus par pārdabiskām parādībām, bīskapi vadās pēc Vatikāna izstrādātiem standartiem. Šie standarti galvenokārt aptver ziņojumus par parādībām, kas saistītas ar jaunavu Mariju. Publiski šie standarti kļuva pieejami tikai 2012. gadā – 35. gadus pēc to definēšanas.

Jaunavas Marijas “raudu” gadījumā bīskaps vispirms noskaidro, kāds ir fenomena iespaids uz sabiedrību. Pozitīvie aspekti var būt brīnumainas izdziedēšanās, konvertēšanās katolicismā vai ticības stiprināšanās. Savukārt negatīvie aspekti - “asaru” pārdošana vai apgalvojumu izteikšana, kas ir pretēja katoļu baznīcas uzskatiem.

Viens no pirmajiem jautājumiem, kas tiek uzdoti, ir – vai tā nav krāpšana. Piemēram, 1986. gadā Kanādā un 2006. gadā Itālijā “asinis”, kas tecēja no jaunavas Marijas ķermeņa, izrādījās no paša statujas īpašnieka dzīslām.

Šķidrumu ļoti ērti var injicēt porainajā statujas materiālā. Vēlāk tas iztek no statujas kā asaras. Eļļu, kas sajaukta ar taukiem, var uzklāt uz statujas acīm, un, gaisa temperatūrai sasniedzot pietiekami augstu līmeni, statuja sāks raudāt.

Tiesa, jaunavas bronzas statujas “raudu” gadījumā Ņūmeksikā izmeklētāji neatrada krāpšanas pēdas. Tomēr, lai arī asaru iemesls vēl nav noskaidrots, tas nenozīmē, ka noticis brīnums.

Katoļu baznīca reti pievērš nopietnu uzmanību šādiem gadījumiem, paziņojot, ka ticība ir daudz svarīgāka par pārdabiskiem stāstiņiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu